pūst
Lietojuma biežums :
pūst 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
Piemēri— Goldmans pūš dvašu man sejā.
1.1.Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
Piemēri– Mmmmm, cik neparasta garša, – pūšot, lai ātrāk atdziest, secina Anna.
1.2.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
PiemēriPūzdams elsdams arī Oskars uzrausās kājās.
1.3.pārnestā nozīmē Šalkt.
PiemēriVilciens, smagi pūzdams, izkustas no vietas, grab riteņi un metāla savienojumi, skursteņa dūmi ietin stacijas ēku sērīgā mākonī.
Saistītās nozīmesšalkot.
2.transitīvs Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriPūtīsim burbuļus?
Stabili vārdu savienojumiPūst balonu (arī bumbu). Pūst ziepju burbuļus.
2.1.Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti.
PiemēriVēlais viesis kūpina cigareti un izaicinoši pūš Zanei dūmus sejā.
2.2.transitīvs Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
PiemēriLaiks ir karsta, čagana stikla masa, kurā tu ar savu elpu vari pūst formu.
3.transitīvs Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriViņš pūš tauri.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPūst (kā) stabulē.
3.1.Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
PiemēriKā sievām viļņus cilā dēlus barojušās krūtis, kad karapulks, kas dodas manevros caur ciemu, sāk maršu pūst!
3.2.intransitīvs Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
3.3.intransitīvs Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
PiemēriNiedrēs „pūš” lielais dumpis.
3.4.apvidvārds Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
4.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
PiemēriTagad no tālienes sejā pūš mitrs vējš un atskan duna.
4.1.transitīvs Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) — par vēju.
PiemēriVējš pūta dūmus sānis, it kā pat tas rūpētos par šo būtni!
4.2.Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu.
5.transitīvs; parasti formā: trešā persona Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) — parasti par iekārtām, ierīcēm.
PiemēriMīnuss – kondicionieri, kas pūš tieši uz nierēm.
6.Izsmidzināt (aerosolu).
PiemēriNetālu no mums sēž kād jauniešu pāris, puisis meitenei veido matu frizūru, pūšot matu laku un vēl iesakot kas un kā labāk.
7.intransitīvs Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
PiemēriSavu agrāko bezkaunību klostera vārtu priekšā Stanislovs Bartaševičs izpirka ar dāsnumu un tagad sēdēja otrajā rindā Teresēles radinieku pusē, pazemīgi pūzdams no žēluma, bet varbūt arī tāpēc, ka viņa zutnim šīs svinības bija krietni nolaidušas asinis un baznīcas rotājumu vietā viņš redzēja tikai pa labi un pa kreisi izšķiestu paša naudu.
7.1.sarunvaloda Būt neapmierinātam, gausties.
PiemēriReizēm lama atnāk pie manis ar norēķinu kvītīm un pūš un sten, ka dalailamas vizīte viņu un visus gompas mūkus pataisīšot par ubagiem.
8.sarunvaloda, intransitīvs Drāzties, traukties.
PiemēriIbio, būtu te Šlesers kāju spēris, tagad atrastos lielceļš, pa kuru varētu pūst ar 30 km/ stundā, nevis klumpačot ar apkaunojošiem 300 metriem/ 10 minūtēs.
Saistītās nozīmes
9.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Stāstīt (parasti ko aplamu); melot.
PiemēriBet nemēģini pūst niekus, jo man tu nekā neiestāstīsi.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPūst pīlītes.
9.1.Teikt, sacīt.
Piemēri– Artūrs ir tik patīkams vīrietis, – tā vakarā esot pūtusi Vizma, Signe vēlāk Spindzelei stāstīja.
10.novecojis, transitīvs Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
PiemēriSimt gadi (kopš uzrakstīta luga) sabiedrības priekšstatus par morālo atbildību izmainījuši, un vainīguma jēdziens pārvērties tādā mērā, ka Strindberga materiāls dod nevis iespēju dziļi un pamatīgi analizēt, bet atgādina mēģinājumu divdesmitā gadsimta mēri apslacināt ar Bebenes pūsto ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiNo kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš. Pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs.
Avoti: LLVV, NeV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit