Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
sist
sist 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.situsitamsitusitāmsitīšusitīsim
2. pers.sitsitatsitisitātsitīsisitīsiet, sitīsit
3. pers.sitsitasitīs
Pavēles izteiksme: sit (vsk. 2. pers.), sitiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sitot (tag.), sitīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sistu
Vajadzības izteiksme: jāsit
1.intransitīvs Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, klapēt, kliest.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
1.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiSist nost (arī zemē). Sist saujā.
1.2.sarunvaloda, transitīvs Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
2.transitīvs Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
Stabili vārdu savienojumiSist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.).
2.1.Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
2.2.intransitīvs
2.3.Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
  • Sist krustā kolokācija — 1. vēsturisks Pienaglot sodīto pie krusta2. Prasīt visbargāko nosodījumu, nežēlīgi tiesāt, morāli iznīcināt
3.transitīvs Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
4.transitīvs Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaut5 sarunvaloda — Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
5.transitīvs Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
6.intransitīvs Strauji skarot ko, radīt skaņas.
6.1.transitīvs Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
6.2.Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
6.3.transitīvs Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
Stabili vārdu savienojumiSist papēžus. Sist plaukstas.
  • Sist papēžus kolokācija — strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni
  • Sist plaukstas kolokācija — aplaudēt
7.transitīvs; parasti formā: trešā persona Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) – par pulksteni.
7.1.intransitīvs
8.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
9.transitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) – piemēram, par vēju, lietu.
9.1.intransitīvs Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
9.2.Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
9.3.Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
11.transitīvs Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
12.sarunvaloda, transitīvs Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
12.1.Sūtīt (pa telegrāfu).
13.sarunvaloda, transitīvs Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
14.novecojis Iecelt.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)sist (arī (ie)cirst, (ie)griezt, ieraut u. tml.) robu. (Kā) ar aklumu sists.
Avoti: LLVV, VkG, KnG, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Izmantoja apoptozes komplektu: In Situ Cell Detection, POD Cat.
  • Pirms parauga paņemšanas tas marķēts, saglabājot in situ aksiālu ekstensiju.
  • Viņš diezgan daudz darīja man pāri, manās mājās sita stiklus.
  • Viņš taču uz to laiku būs likteņa ne reizi vien sists.
  • NANTA" sit ritmu ar neskaitāmiem " bravo, bis!"
Vairāk piemēru ...