Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
sist
sist 1. konjugācijas darbības vārds
1.intransitīvs Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
// transitīvs
Sist nost (arī zemē)nonāvēt.
Sist saujāvienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
// sarunvaloda, transitīvs Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
2.transitīvs Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
Sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) sarunvalodaspēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
// Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
// intransitīvs
// Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
Sist krustā vēsturiskspienaglot sodīto pie krusta.
3.transitīvs Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
4.transitīvs Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
5.transitīvs Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
6.intransitīvs Strauji skarot ko, radīt skaņas.
// transitīvs Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
// Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
// transitīvs Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
Sist papēžusstrauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
Sist plaukstasaplaudēt.
7.transitīvs; parasti formā: trešā persona Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) — par pulksteni.
// intransitīvs
8.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
9.transitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) — piemēram, par vēju, lietu.
// intransitīvs Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
// Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
// Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
11.transitīvs Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
12.sarunvaloda, transitīvs Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
// Sūtīt (pa telegrāfu).
13.sarunvaloda, transitīvs Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
14.novecojis Iecelt.
Stabili vārdu savienojumi:
(Kā) ar aklumu sists nievājoša ekspresīvā nokrāsasaka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
Būt sistam (uz ko) sarunvalodabūt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
Kā uz mutes (arī muti) sists sarunvalodasaka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kačkus sist apvidvārdsspēlēt šo spēli.
Karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūceskara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
Liktenīgā stunda sitpienāk izšķirošais brīdis.
Likteņa stunda sitsaka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
Sist (arī cirst, griezt u. tml.) robu sarunvalodaradīt izdevumus; radīt zaudējumus.
Sist (arī cirst) pušu (arī pāri) sarunvalodapārspēt.
Sist (arī dot) vai acs vai galva vienkāršrunas stilistiskā nokrāsasist, kur pagadās.
Sist (arī spert) gaisā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsapārdot.
Sist (arī mest) augstu vilnisasniegt augstu pakāpi.
Sist (arī sisties) galvā sarunvalodapēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
Sist (arī triekt) dūri galdāsist, triekt ar dūri pa galdu.
Sist (retāk dauzīt) kārtis sarunvalodaspēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) trumpas sarunvalodaspēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist kanti žargonvārdsvēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
Sist klačiņuparunāties, patenkot.
Sist laiku sarunvalodabezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
Sist pa lampu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsadzert alkoholiskus dzērienus.
Sist pie krūtīmdedzīgi ko apgalvot.
Sist ritmu (arī takti)ar sitieniem atveidot ritmu (takti).
Sist spārnus (arī ar spārniem)strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
Sist vēju ar dūri apvidvārdsdarīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
Sist vešu apvidvārdsvelēt drēbes.
Sista brūce joma: medicīnasitiena radīta brūce.
Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas sar. - saka,ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Sit (arī ņem, rauj) elpu cietsaka, ja kas apgrūtina elpošanu.
Sit (vai) nost sarunvalodasaka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
Stunda ir situsi (retāk sit)1. Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.2. Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
Avoti: LLVV, VkG, KnG, JV
Korpusa piemēri: