Ziemas versija 2026
412 254 šķirkļi
sukāt
sukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.sukājusukājamsukājusukājāmsukāšusukāsim
2. pers.sukāsukājatsukājisukājātsukāsisukāsiet, sukāsit
3. pers.sukāsukājasukās
Pavēles izteiksme: sukā (vsk. 2. pers.), sukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sukājot (tag.), sukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sukātu
Vajadzības izteiksme: jāsukā
1.Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
Stabili vārdu savienojumiSukāt galvu.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
2.Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
3.sarunvaloda Pērt.
Saistītās nozīmesmielot, mizot, dot žagarus, rīkstes dot, zeltīt.
Sinonīmi
mielot2 apvidvārds — Pērt.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
sovarāt1 — Pērt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
Hiponīmi
iediegt2 apvidvārds — Iepērt.
iekult3 sarunvaloda — Iepērt.
iepērt1 — Nopērt (parasti mazliet).
iešķilt2 apvidvārds — Iepērt.
iesmeltēt1 — Iepērt.
iežagarēt1 — Iepērt.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
liet4 apvidvārds — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
mēgt1 — Sist.
mērkt2 sarunvaloda — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pārmācīt1 — Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sodīt2 — Pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2).
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
strāpēt1 — Sodīt.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
sveķēt1 — Sist.
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
4.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri ēst.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, rīt, vicot, ķepēt.
Sinonīmi
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Hiponīmi
klamsāt1 — Kārīgi ēst (īpaši par cūku).
klesēt1 — Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm).
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 sarunvaloda — Ēst.
ķemmēt4 sarunvaloda — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 sarunvaloda — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
4.1.intransitīvs
5.sarunvaloda Ātri iet, skriet, arī braukt.
6.apvidvārds Kārst (vilnu).
Avoti: LLVV, KnG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Lai nodrošinātos pret utīm, Ģertrūdē nesukāja matus un nemazgāja veļu.
  • To nesukā, bet ar roku vai samta audumu tikai nogludina.
  • Kamēr tā ievelkas, stāvu pie vannasistabas spoguļa un sukāju matus.
  • Viņš izvilka ķemmi un sāka sukāt savus plānos, izspūrušos matus.
  • Cirka laukumā jauna sieviete aizved maliņā zirgu un sāk to sukāt.
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.