sukāt
Lietojuma biežums :
sukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sukāju | sukājam | sukāju | sukājām | sukāšu | sukāsim |
| 2. pers. | sukā | sukājat | sukāji | sukājāt | sukāsi | sukāsiet, sukāsit |
| 3. pers. | sukā | sukāja | sukās | |||
Pavēles izteiksme: sukā (vsk. 2. pers.), sukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sukājot (tag.), sukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sukātu
Vajadzības izteiksme: jāsukā
1.Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
Stabili vārdu savienojumiSukāt galvu.
Stabili vārdu savienojumi
Sukāt galvu kolokācija — sukāt matus.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
2.Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
3.sarunvaloda Pērt.
Saistītās nozīmesmielot, mizot, pērt, zeltīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
Hiperonīmi
bicināt1 — Sist.
bozēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
miltīt1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pārmācīt1 — Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šautīt1 — Šaust, sist.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
sodīt2 — Pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2).
strāpēt1 — Sodīt.
sveķēt1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
veķēt2 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
4.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri ēst.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, ķepēt, klencēt, vicot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
4.1.intransitīvs
5.sarunvaloda Ātri iet, skriet, arī braukt.
6.apvidvārds Kārst (vilnu).
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nodrošinātos pret utīm, Ģertrūdē nesukāja matus un nemazgāja veļu.
- To nesukā, bet ar roku vai samta audumu tikai nogludina.
- Kamēr tā ievelkas, stāvu pie vannasistabas spoguļa un sukāju matus.
- Viņš izvilka ķemmi un sāka sukāt savus plānos, izspūrušos matus.
- Cirka laukumā jauna sieviete aizved maliņā zirgu un sāk to sukāt.