klencēt2
klencēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klencēju | klencējam | klencēju | klencējām | klencēšu | klencēsim |
| 2. pers. | klencē | klencējat | klencēji | klencējāt | klencēsi | klencēsiet, klencēsit |
| 3. pers. | klencē | klencēja | klencēs | |||
Pavēles izteiksme: klencē (vsk. 2. pers.), klencējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klencējot (tag.), klencēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klencētu
Vajadzības izteiksme: jāklencē
Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Avoti: KV, ME