Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
kleksēt
kleksēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.kleksējukleksējamkleksējukleksējāmkleksēšukleksēsim
2. pers.kleksēkleksējatkleksējikleksējātkleksēsikleksēsiet, kleksēsit
3. pers.kleksēkleksējakleksēs
Pavēles izteiksme: kleksē (vsk. 2. pers.), kleksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kleksējot (tag.), kleksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kleksētu
Vajadzības izteiksme: jākleksē
1.Traipīt (parasti papīru) ar tinti.
2.Veidot (ko) no māla.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ēst.
Saistītās nozīmeskostēt, ķosēt, mūksnīt, paikot, rabāt, rubaķ.
Sinonīmi
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
miegt5 apvidvārds — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
baroties1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
iegrauzt2 sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieķest1 — Kārīgi paēst.
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
iekost4 transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
iestiprināties1 sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
saturēties3 sarunvaloda — Saēsties.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
stiprināties1 sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
baudīt2 novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.
Tulkojumi
eat
take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"
[Princeton WordNet 3.0]
4.sarunvaloda Ziest.
Avoti: KiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Dažviet karstāks, dažviet dziļāks, ir arī kaskāde, pirtis, saunas un pat barčiks, kur var pasūtīt saldējumu, dzērienu un malkot turpat ūdenskrātuvē, kā arī var kleksēt uz sevis baseina malā atrodamās silīcija maskas.
  • Kritikas kleksēt, lielīt Āboliņu,
  • Tad nu sāku kleksēt iekšā cukuru
  • izteikties , protestēt , demonstrēt , kliegt , šaustīties , producēt , oponēt , zviegt , novērtēt , pietrāklēt , blēt , melot , gremsties , ņurdēt , ņerkstēt , šņaukāties , utoties , sūroties , ķimerēties , ļerkšķēt , pukstēt , ierēkt , švaukstēt , applaudēt , nicināt , priecāties , skumt , krākt , saduļķot , pasacīties , iepērt , savaņģot , klepot , pieminēt , lepoties , priecāties , šaubīties , klumburēt , trakot , uzdejot , fantazēt , daudzināt , klauvēt , bikstīt , drebelēt , atklāties , ciemoties , fascinēt , lielīties , pārsteigt , prikoloties , vārīties , manipulēt , deklarēt , ordinēt , satraukties , proponēt , denunciēt , grabināties , melst , cienīt , baudīt , žibulēt , iedegties , lakstoties , trīsēt , dumpoties , halucinēties , badīties , efektivizēt , pieregulēt , dalīties , vairoties , kleksēt , gurķoties , ideoloģizēt , polemizēt , streikot , vadīt , šļupstēt , lidot , rāpot , slēpties , maskēties , kāsēt , rutinizēt , konformizēt , ekstraktēt , klanīties , plunčāties , defilēt , terorizēt , meteorizēt , demarķēt , mobilizēt , karbonizēt , maksimizēt , elpot , verbalizēt , rukāt , ģeometrizēt , pieslīpēt , saplacināt , sekot baltajam trusim un nokļūt Brīnumzemē
  • Pats Peters bija nomenklatūrā, būtu nolasījis lekciju, kā kleksēja specveikalos iepirkto zaci.
Vairāk piemēru ...