kleksēt
Lietojuma biežums :
kleksēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kleksēju | kleksējam | kleksēju | kleksējām | kleksēšu | kleksēsim |
| 2. pers. | kleksē | kleksējat | kleksēji | kleksējāt | kleksēsi | kleksēsiet, kleksēsit |
| 3. pers. | kleksē | kleksēja | kleksēs | |||
Pavēles izteiksme: kleksē (vsk. 2. pers.), kleksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kleksējot (tag.), kleksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kleksētu
Vajadzības izteiksme: jākleksē
1.Traipīt (parasti papīru) ar tinti.
2.Veidot (ko) no māla.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ēst.
Saistītās nozīmesēst, gumzīt, juksēt, klēzt, klemzt, kostēt, ķosēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
juksēt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu (arī saldu) muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
ieķest1 — Kārīgi paēst.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
Avoti: KiV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažviet karstāks, dažviet dziļāks, ir arī kaskāde, pirtis, saunas un pat barčiks, kur var pasūtīt saldējumu, dzērienu un malkot turpat ūdenskrātuvē, kā arī var kleksēt uz sevis baseina malā atrodamās silīcija maskas.
- Kritikas kleksēt, lielīt Āboliņu,
- Tad nu sāku kleksēt iekšā cukuru
- izteikties , protestēt , demonstrēt , kliegt , šaustīties , producēt , oponēt , zviegt , novērtēt , pietrāklēt , blēt , melot , gremsties , ņurdēt , ņerkstēt , šņaukāties , utoties , sūroties , ķimerēties , ļerkšķēt , pukstēt , ierēkt , švaukstēt , applaudēt , nicināt , priecāties , skumt , krākt , saduļķot , pasacīties , iepērt , savaņģot , klepot , pieminēt , lepoties , priecāties , šaubīties , klumburēt , trakot , uzdejot , fantazēt , daudzināt , klauvēt , bikstīt , drebelēt , atklāties , ciemoties , fascinēt , lielīties , pārsteigt , prikoloties , vārīties , manipulēt , deklarēt , ordinēt , satraukties , proponēt , denunciēt , grabināties , melst , cienīt , baudīt , žibulēt , iedegties , lakstoties , trīsēt , dumpoties , halucinēties , badīties , efektivizēt , pieregulēt , dalīties , vairoties , kleksēt , gurķoties , ideoloģizēt , polemizēt , streikot , vadīt , šļupstēt , lidot , rāpot , slēpties , maskēties , kāsēt , rutinizēt , konformizēt , ekstraktēt , klanīties , plunčāties , defilēt , terorizēt , meteorizēt , demarķēt , mobilizēt , karbonizēt , maksimizēt , elpot , verbalizēt , rukāt , ģeometrizēt , pieslīpēt , saplacināt , sekot baltajam trusim un nokļūt Brīnumzemē
- Pats Peters bija nomenklatūrā, būtu nolasījis lekciju, kā kleksēja specveikalos iepirkto zaci.