uzēst
Lietojuma biežums :
uzēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzēdu | uzēdam | uzēdu | uzēdām | uzēdīšu | uzēdīsim |
2. pers. | uzēd | uzēdat | uzēdi | uzēdāt | uzēdīsi | uzēdīsiet, uzēdīsit |
3. pers. | uzēd | uzēda | uzēdīs |
Pavēles izteiksme: uzēd (vsk. 2. pers.), uzēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzēdot (tag.), uzēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzēstu
Vajadzības izteiksme: jāuzēd
1.Ieēst (ko).
Saistītās nozīmesieēst, iekopties, uzkost.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.intransitīvs
2.Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man patiktos kaut ko garšīgu uzēst, bet tas arī problemātiski.
- Otrajā reizē tai izdevās noķert zivi, kas ieradās uzēst maizi.
- Drusku vairāk derētu uzēst miesu, bet citādi nav ne vainas.
- Tagad derētu kaut ko uzēst, iecirst zobus kārtīgā gaļas gabalā.
- Smags, maitasgabals, uzēdis tādu kuņģi, ka vai nu.