kostēt | Tēzaurs

kostēt¹

kostēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	kostēju	kostējam	kostēju	kostējām	kostēšu	kostēsim
2. pers.	kostē	kostējat	kostēji	kostējāt	kostēsi	kostēsiet, kostēsit
3. pers.	kostē		kostēja		kostēs

Pavēles izteiksme: kostē (vsk. 2. pers.), kostējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: kostējot (tag.), kostēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: kostētu

Vajadzības izteiksme: jākostē

Ēst.

Saistītās nozīmesķosēt, mūksnīt, paikot, rabāt, rubaķ, saūnāt.

Sinonīmi

ķosēt₁ — Ēst.

mūksnīt₂ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

sormēt₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

števkaiķ₁ — Ēst.

ževaķ₁ — Ēst.

žņurīt₃ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

flacēt₁ — Ēst.

štopēt₄ sarunvaloda — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

uzjozēt₁ — Ēst.

ņemmāt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

ķellēt₃ sarunvaloda — Ēst.

ķemmēt₄ sarunvaloda — Ēst.

miešķēt₃ — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

ammāt₁ — Ēst.

ēst₁ — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

gumzīt₂ žargonisms — Ēst.

juksēt₁ — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

Hiponīmi

apmuļļāt ēdienu₁ — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.

baroties_1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).

čammāt_1.1 — Lēni ēst.

ēst (ar) gariem zobiem₁ — Ēst bez patikas, bez apetītes.

ēst ar gardu muti₁ — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.

gļēmot₁ — Lēnām ēst.

glemžāt₂ — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.

glemzt₁ — Lēnām ēst.

gņēgāt₁ — Negribīgi ēst.

graušļāt₁ — Grauzt.

grauzt₁ — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).

grauzt_1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.

grubināt₁ — Grauzt, gremot, lēnām ēst.

ieēst₁ — Nedaudz apēst.

iegrauzt₂ sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).

ieķest₁ — Kārīgi paēst.

iekopties₂ apvidvārds — Ieēst.

iekost₄ transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.

iestiprināties₁ sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.

kausēt₁ — Daudz ēst.

ķauzēt₂ — Steigšus, skaļi, daudz ēst.

ķepēt_1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.

klecēt₁ — Daudz un kāri ēst.

kledzēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst.

klemšāt₁ — Daudz un kāri ēst.

klemst₁ — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.

klencēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.

klepsēt₁ — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).

klest₁ — Neglīti, rijīgi ēst.

klezēt₁ — Daudz un kāri ēst; ēst.

kluncīt₁ — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.

kņēgāt₁ — Nelabprāt, bez apetītes ēst.

kņēgāties₁ — Tūļājoties ēst.

kramstīt₂ apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.

krimst₁ — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.

krimst_1.1 — Par cilvēkiem.

leksēt₁ — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).

lepēt₁ — Strēbt, rijīgi ēst.

ņergāties₁ — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.

ņukāt₁ — Dūšīgi ēst.

paēst₁ — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.

rīt_1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.

saēsties₁ — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.

saturēties₃ sarunvaloda — Saēsties.

skribināt_1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.

skrubināt₁ — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.

stiprināties₁ sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.

strēbt₁ — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.

sukāt₄ sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.

uzēst₁ — Ieēst (ko).

uzkost₁ — Iekost (4); arī uzēst (1).

vicot₂ transitīvs — Kāri, ātri ēst.

vīkstīt₂ — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.

villāt₁ — Daudz ēst lieliem kumosiem.

žaunāt₁ — Ātri un kārīgi ēst.

žaunāt₂ — Daudz un lēnām ēst.

žubināt₁ — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).

žulināt₂ — Ēst ar bezzobainu muti.

Hiperonīmi

baudīt₂ novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.

Tulkojumi

eat

take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: ĒiV

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Toties ne pa jokam kostēja atkal alatas, mani tracinot.

Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies