ķepēt1
ķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķepēju | ķepējam | ķepēju | ķepējām | ķepēšu | ķepēsim |
| 2. pers. | ķepē | ķepējat | ķepēji | ķepējāt | ķepēsi | ķepēsiet, ķepēsit |
| 3. pers. | ķepē | ķepēja | ķepēs | |||
Pavēles izteiksme: ķepē (vsk. 2. pers.), ķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķepējot (tag.), ķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķepētu
Vajadzības izteiksme: jāķepē
1.transitīvs Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
1.1.Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
2.transitīvs Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biezs, maita, ķepēja otas, un nosmērētos pirkstus pat ar benzīnu nevarēja nomazgāt.
- Bet cerēsim, ka nekas neķepēs.
- Slapjdraņķis ķepēja ciet acis, ielas pārvērtušās vienvienīgā pļurzā, un no Ziemassvētkiem nebija ne samakas.
- Tā radniecīgi vārdi ir liet. gliēti " ķepēt, lipināt', gleīvēs " gļotas", glītas 'gļotas', latv. gliemezis, gliemis, glieds 'gluds', glids 'mīksts, ūdeņains', glidēt 'kļūt lipīgam, glumam", poļu dial.
- Visur rosījās traktori un betonmaisītāji, kuri ķepēja sabērtos akmeņus piestātņu sienās.