ķepēt1
Lietojuma biežums :
ķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.transitīvs Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
1.1.Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, klencēt, sukāt, vicot.
2.transitīvs Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri