gumzīt
gumzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gumzu | gumzām | gumzīju | gumzījām | gumzīšu | gumzīsim |
| 2. pers. | gumzi | gumzāt | gumzīji | gumzījāt | gumzīsi | gumzīsiet, gumzīsit |
| 3. pers. | gumza | gumzīja | gumzīs | |||
Pavēles izteiksme: gumzi (vsk. 2. pers.), gumziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gumzot (tag.), gumzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gumzītu
Vajadzības izteiksme: jāgumza
2.žargonvārds Ēst.
Saistītās nozīmesammāt, ēst, gremot, jammāt, ķemmēt, Likt uz zoba
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ammāt1 — Ēst, bērnu valodā.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
jammāt1 — Ēst.
Likt uz zoba1 — nogaršot, ēst (ko).
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
Hiponīmi
Apmuļļāt ēdienu1 — nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
čammāt1.1 — Lēni ēst.
Ēst (ar) gariem zobiem1 — ēst bez patikas, bez apetītes.
Ēst ar gardu (arī saldu) muti1 — ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
ieķest1 — Kārīgi paēst.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Viņa ievēroja, ka daži no vāķētajiem gumza rokās aprakstītas lapiņas.
- Pirksti, slaidie pirksti, salūzuši sīkos posmiņos, gumza pelēko palagu.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.