gumzīt | Tēzaurs

gumzīt

Lietojuma biežums :

gumzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	gumzu	gumzām	gumzīju	gumzījām	gumzīšu	gumzīsim
2. pers.	gumzi	gumzāt	gumzīji	gumzījāt	gumzīsi	gumzīsiet, gumzīsit
3. pers.	gumza		gumzīja		gumzīs

Pavēles izteiksme: gumzi (vsk. 2. pers.), gumziet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: gumzot (tag.), gumzīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: gumzītu

Vajadzības izteiksme: jāgumza

1.Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.

PiemēriPirksti, slaidie pirksti, salūzuši sīkos posmiņos, gumza pelēko palagu.

Piemēri

Pirksti, slaidie pirksti, salūzuši sīkos posmiņos, gumza pelēko palagu.
Viņa ievēroja, ka daži no vāķētajiem gumza rokās aprakstītas lapiņas.

Saistītās nozīmesburnīt, maidzīt, ņurkāt, ņurdzīt, burzīt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

burnīt₁ — Burzīt.

maidzīt₁ — Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.

ņurkāt₁ — Spaidīt, burzīt, gumzīt.

ņurdzīt₁ — Ņurcīt (1).

burzīt₁ — Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).

ņurcīt₁ — Burzīt, arī spaidīt.

Aptuvenie sinonīmi

gumzīt_1.1 — Spaidīt.

spaidīt₁ — Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).

Tulkojumiwrinkle, ruckle, crease, crinkle, scrunch.

Tulkojumi

wrinkle, ruckle, crease, crinkle, scrunch, scrunch up, crisp

make wrinkles or creases on a smooth surface; make a pressed, folded or wrinkled line in; "The dress got wrinkled"; "crease the paper like this to make a crane"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.Spaidīt.

PiemēriNedrīkst gumzīt un spiest to ar plaukstām, tas nodara viņam gandrīz fiziskas sāpes.

Piemēri

Nedrīkst gumzīt un spiest to ar plaukstām, tas nodara viņam gandrīz fiziskas sāpes.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

spaidīt₁ — Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).

Aptuvenie sinonīmi

burnīt₁ — Burzīt.

burzīt₁ — Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).

gumzīt₁ — Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.

maidzīt₁ — Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.

ņurcīt₁ — Burzīt, arī spaidīt.

ņurdzīt₁ — Ņurcīt (1).

ņurkāt₁ — Spaidīt, burzīt, gumzīt.

2.žargonisms Ēst.

Saistītās nozīmesmiešķēt, šķīt, ēst, juksēt, klemzt, klēzt, ķosēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

miešķēt₃ — Ēst.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

ēst₁ — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

juksēt₁ — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

ķosēt₁ — Ēst.

kostēt₁ — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

mūksnīt₂ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

sormēt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

števkaiķ₁ — Ēst.

ževaķ₁ — Ēst.

žņurīt₃ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

ķellēt₃ žargonisms — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

ammāt₁ — Ēst.

ķemmēt₄ žargonisms — Ēst.

flacēt₁ — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

uzjozēt₁ — Ēst.

ņemmāt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

štopēt₄ žargonisms — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

Hiponīmi

apmuļļāt ēdienu₁ — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.

baroties_1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).

čammāt_1.1 — Lēni ēst.

ēst (ar) gariem zobiem₁ — Ēst bez patikas, bez apetītes.

ēst ar gardu (arī saldu) muti₁ — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.

gļēmot₁ — Lēnām ēst.

glemžāt₂ — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.

glemzt₁ — Lēnām ēst.

gņēgāt₁ — Negribīgi ēst.

graušļāt₁ — Grauzt.

grauzt₁ — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).

grauzt_1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.

grubināt₁ — Grauzt, gremot, lēnām ēst.

ieēst₁ — Nedaudz apēst.

iegrauzt₂ sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).

ieķest₁ — Kārīgi paēst.

iekopties₂ apvidvārds — Ieēst.

iekost₄ transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.

iestiprināties₁ sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.

kausēt₁ — Daudz ēst.

ķauzēt₂ — Steigšus, skaļi, daudz ēst.

ķepēt_1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.

klecēt₁ — Daudz un kāri ēst.

kledzēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst.

klemšāt₁ — Daudz un kāri ēst.

klemst₁ — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.

klencēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.

klepsēt₁ — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).

klest₁ — Neglīti, rijīgi ēst.

klezēt₁ — Daudz un kāri ēst; ēst.

kluncīt₁ — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.

kņēgāt₁ — Nelabprāt, bez apetītes ēst.

kņēgāties₁ — Tūļājoties ēst.

kramstīt₂ apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.

krimst₁ — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.

krimst_1.1 — Par cilvēkiem.

leksēt₁ — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).

lepēt₁ — Strēbt, rijīgi ēst.

ņergāties₁ — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.

ņukāt₁ — Dūšīgi ēst.

paēst₁ — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.

rīt_1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.

saēsties₁ — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.

saturēties₃ sarunvaloda — Saēsties.

skribināt_1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.

skrubināt₁ — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.

stiprināties₁ sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.

strēbt₁ — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.

sukāt₄ sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.

uzēst₁ — Ieēst (ko).

uzkost₁ — Iekost (4); arī uzēst (1).

vicot₂ transitīvs — Kāri, ātri ēst.

vīkstīt₂ — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.

villāt₁ — Daudz ēst lieliem kumosiem.

žaunāt₁ — Ātri un kārīgi ēst.

žaunāt₂ — Daudz un lēnām ēst.

žubināt₁ — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).

žulināt₂ — Ēst ar bezzobainu muti.

Hiperonīmi

baudīt₂ novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.

Tulkojumi

eat

take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, SLG, TWN

Korpusa piemēri:šeit