gumzis
gumzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gumzis | gumži |
| Ģen. | gumža | gumžu |
| Dat. | gumzim | gumžiem |
| Akuz. | gumzi | gumžus |
| Lok. | gumzī | gumžos |
1.Izliekums, ass līkums, nelīdzenums.
2.Kāds, kas neveikli, ļodzīdamies iet.
3.Resns, tauks dzīvs radījums.
Avoti: ME, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiziet kā gumzis gumzu gumzām
- Fakts, ka neiebilst arī viņas draugs, kurš tieši tajā brīdī blakus gumzī iekšā grilētus vistu spārniņus ar visiem kauliem tā, ka kraukšķ vien, nozīmē – viņš neizjūt nekādu apdraudējumu.