gumziķis
gumziķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gumziķis | gumziķi |
| Ģen. | gumziķa | gumziķu |
| Dat. | gumziķim | gumziķiem |
| Akuz. | gumziķi | gumziķus |
| Lok. | gumziķī | gumziķos |
1.Kāds, kurš ļoti ātri ēd un rij.
2.Neizveicīgs, stīvs cilvēks.
Avoti: EH