spaidīt
spaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spaidu | spaidām | spaidīju | spaidījām | spaidīšu | spaidīsim |
| 2. pers. | spaidi | spaidāt | spaidīji | spaidījāt | spaidīsi | spaidīsiet, spaidīsit |
| 3. pers. | spaida | spaidīja | spaidīs | |||
Pavēles izteiksme: spaidi (vsk. 2. pers.), spaidiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spaidot (tag.), spaidīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spaidītu
Vajadzības izteiksme: jāspaida
1.Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
2.Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
3.apvidvārds Vārdojot masēt, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lins Norvīds nopūtās, redzēdams, ka Jons laiski spaida taustiņus.
- — Borisa izvalba acis, viņa pirksti drudžaini spaida galda malu.
- leti ir maza, nievāta un igauņu un līvu spaidīta cilts.
- Viņš nespaida telefonu vai planšeti, bet tikai sēž un bauda mirkli.
- Māte iekurināja plīti, ar maizes lizi ložņas spaidīja, šķaidīja.