skrubināt
skrubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skrubinu | skrubinām | skrubināju | skrubinājām | skrubināšu | skrubināsim |
| 2. pers. | skrubini | skrubināt | skrubināji | skrubinājāt | skrubināsi | skrubināsiet, skrubināsit |
| 3. pers. | skrubina | skrubināja | skrubinās | |||
Pavēles izteiksme: skrubini (vsk. 2. pers.), skrubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrubinot (tag.), skrubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrubinātu
Vajadzības izteiksme: jāskrubina
2.Urbināt, drupināt.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ņem taču pirkstos un skrubini, – vecmāmiņa laipni ieteica.
- Zivtiņas saožot, sanākot no visām pusēm, ņemoties apkārt, skrubinot.
- Barojas ar zooplanktonu un perifitonu, ar aso apakšlūpu skrubinot detrītu un kramaļģes.
- Kādu brīdi es neko vairs nesaku un skrubinu cukurgraudus.
- “Un tie skrubinātu dikti, dikti ātri,” Lenijs teica. “