grauzt
grauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | graužu | graužam | grauzu | grauzām | grauzīšu | grauzīsim |
2. pers. | grauz | graužat | grauzi | grauzāt | grauzīsi | grauzīsiet, grauzīsit |
3. pers. | grauž | grauza | grauzīs |
Pavēles izteiksme: grauz (vsk. 2. pers.), grauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: graužot (tag.), grauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grauztu
Vajadzības izteiksme: jāgrauž
1.Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
1.1.Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) – par dzīvniekiem.
1.3.Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) – par dzīvniekiem.
1.4.Ēst (ko cietu) – par cilvēkiem.
2.parasti formā: trešā persona Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
3.parasti formā: trešā persona Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
3.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) – par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
4.sarunvaloda Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
4.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
5.žargonisms Pratināt, izprašņāt.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt nagus. Grauzt sausu maizi; grauzt sausu garozu; krimst bada garozu; krimst sausu garozu.
- Grauzt nagus idioma — nožēlot
- Grauzt sausu maizi; grauzt sausu garozu; krimst bada garozu; krimst sausu garozu; grauzt bada garozu idioma — iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā
- Grauzt sirdi; gremzt sirdi; ēst sirdi; krimst sirdi; kremst sirdi; krimst sirdī; krimst krūtīs sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas
- Ir ko grauzt sarunvaloda, kolokācija — ir ko ēst
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni ir aizrāvušies – čalo un grauž, ka kraukšķ vien.
- Tos iekāru būra griestos, lai Pūkainais var kāpelēt un grauzt.
- Graužamie uzliktņi, tie ir plastikāta uzliktņi uz gultiņas sānu malām.
- Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā vai jūlijā un barojas, graužot lapas.
- Tad graužam vakariņas uz klintīm jūras malā vai dodamies uz vecpilsētu.