Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
grauzt
grauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.graužugraužamgrauzugrauzāmgrauzīšugrauzīsim
2. pers.grauzgraužatgrauzigrauzātgrauzīsigrauzīsiet, grauzīsit
3. pers.graužgrauzagrauzīs
Pavēles izteiksme: grauz (vsk. 2. pers.), grauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: graužot (tag.), grauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grauztu
Vajadzības izteiksme: jāgrauž
1.Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
Saistītās nozīmesskrubināt, graušļāt, krimst.
Sinonīmi
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
graušļāt1 — Grauzt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
Hiponīmi
aizgremzt1 — Sākt grauzt.
kribināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
skribināt1 — Lēnām grauzt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
1.1.Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) – par dzīvniekiem.
1.2.Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
Saistītās nozīmesēst.
Sinonīmi
ēst3.1 — Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
aizēst1.1 — Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
Hiperonīmi
bojāt1.2 — Daļēji iznīcināt.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) damage
inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"
[Princeton WordNet 3.0]
1.3.Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) – par dzīvniekiem.
1.4.Ēst (ko cietu) – par cilvēkiem.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.parasti formā: trešā persona Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ēst4 sarunvaloda — Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
3.parasti formā: trešā persona Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
3.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) – par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
4.sarunvaloda Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
Saistītās nozīmesēst ar ēšanu.
Sinonīmi
ēst ar ēšanu1 — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
ēst2 sarunvaloda — Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
Hiponīmi
grauzt4.1 pārnestā nozīmē — Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
krimst2 parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Hiperonīmi
pārmest4 — Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
Tulkojumieat.
eat, eat on
worry or cause anxiety in a persistent way; "What's eating you?"
[Princeton WordNet 3.0]
4.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
krimst2 parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Hiperonīmi
ēst2 sarunvaloda — Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
ēst ar ēšanu1 — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
grauzt4 sarunvaloda — Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
5.žargonisms Pratināt, izprašņāt.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt nagus. Grauzt sausu maizi; grauzt sausu garozu; krimst bada garozu; krimst sausu garozu.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Bērni ir aizrāvušies – čalo un grauž, ka kraukšķ vien.
  • Tos iekāru būra griestos, lai Pūkainais var kāpelēt un grauzt.
  • Graužamie uzliktņi, tie ir plastikāta uzliktņi uz gultiņas sānu malām.
  • Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā vai jūlijā un barojas, graužot lapas.
  • Tad graužam vakariņas uz klintīm jūras malā vai dodamies uz vecpilsētu.
Vairāk piemēru ...