grauznis
grauznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grauznis | graužņi |
Ģen. | graužņa | graužņu |
Dat. | grauznim | graužņiem |
Akuz. | grauzni | graužņus |
Lok. | grauznī | graužņos |
2.Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
3.Tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā.
Avoti: KV, ME, SiV, NeV