grauznis
grauznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grauznis | graužņi |
| Ģen. | graužņa | graužņu |
| Dat. | grauznim | graužņiem |
| Akuz. | grauzni | graužņus |
| Lok. | grauznī | graužņos |
2.Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
3.Tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā.
Avoti: KV, ME, SiV, NeV