grauzt | Tēzaurs

grauzt

Lietojuma biežums :

grauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	graužu	graužam	grauzu	grauzām	grauzīšu	grauzīsim
2. pers.	grauz	graužat	grauzi	grauzāt	grauzīsi	grauzīsiet, grauzīsit
3. pers.	grauž		grauza		grauzīs

Pavēles izteiksme: grauz (vsk. 2. pers.), grauziet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: graužot (tag.), grauzīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: grauztu

Vajadzības izteiksme: jāgrauž

1.Ēst (par grauzējiem₂, arī par dažiem kukaiņiem).

Saistītās nozīmesgraušļāt, krimst, skrubināt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

graušļāt₁ — Grauzt.

krimst₁ — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.

skrubināt₁ — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.

kramstīt₂ apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.

Hiponīmi

aizgremzt₁ — Sākt grauzt.

kribināt₁ — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.

krubināt₁ — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.

skribināt₁ — Lēnām grauzt.

Hiperonīmi

ammāt₁ — Ēst.

ēst₁ — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

flacēt₁ — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

gumzīt₂ žargonisms — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

juksēt₁ — Ēst.

ķellēt₃ žargonisms — Ēst.

ķemmēt₄ žargonisms — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

ķosēt₁ — Ēst.

kostēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

miešķēt₃ — Ēst.

mūksnīt₂ — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

ņemmāt₁ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

sormēt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

števkaiķ₁ — Ēst.

štopēt₄ žargonisms — Ēst.

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

uzjozēt₁ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

ževaķ₁ — Ēst.

žņurīt₃ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

1.1.Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) — par dzīvniekiem.

1.2.Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).

Saistītās nozīmesēst.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ēst_3.1 — Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).

aizēst_1.1 — Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).

Hiperonīmi

bojāt_1.2 — Daļēji iznīcināt.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) damage

inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"

[Princeton WordNet 3.0]

1.3.Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) — par dzīvniekiem.

1.4.Ēst (ko cietu) — par cilvēkiem.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

krimst_1.1 — Par cilvēkiem.

Hiperonīmi

ammāt₁ — Ēst.

ēst₁ — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

flacēt₁ — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

gumzīt₂ žargonisms — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

juksēt₁ — Ēst.

ķellēt₃ žargonisms — Ēst.

ķemmēt₄ žargonisms — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

ķosēt₁ — Ēst.

kostēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

miešķēt₃ — Ēst.

mūksnīt₂ — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

ņemmāt₁ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

sormēt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

števkaiķ₁ — Ēst.

štopēt₄ žargonisms — Ēst.

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

uzjozēt₁ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

ževaķ₁ — Ēst.

žņurīt₃ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

2.parasti formā: trešā persona Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

ēst₄ sarunvaloda — Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).

2.1.Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).

3.parasti formā: trešā persona Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).

3.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) — par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.

4.sarunvaloda Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.

Saistītās nozīmesēst ar ēšanu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ēst ar ēšanu₁ — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).

ēst₂ sarunvaloda — Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).

Hiponīmi

grauzt_4.1 pārnestā nozīmē — Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).

krimst₂ parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).

Hiperonīmi

pārmest₄ — Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).

Tulkojumieat.

Tulkojumi

eat, eat on

worry or cause anxiety in a persistent way; "What's eating you?"

[Princeton WordNet 3.0]

4.1.pārnestā nozīmē Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

krimst₂ parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).

Hiperonīmi

ēst₂ sarunvaloda — Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).

ēst ar ēšanu₁ — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).

grauzt₄ sarunvaloda — Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.

5.žargonisms Pratināt, izprašņāt.

Stabili vārdu savienojumiGrauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs). Grauzt nagus.

Stabili vārdu savienojumi

Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Grauzt nagus idioma — nožēlot.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) idioma — iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
Ir ko grauzt sarunvaloda, kolokācija — ir ko ēst.

Avoti: LLVV, JV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Bērni ir aizrāvušies – čalo un grauž, ka kraukšķ vien.
Tos iekāru būra griestos, lai Pūkainais var kāpelēt un grauzt.
Graužamie uzliktņi, tie ir plastikāta uzliktņi uz gultiņas sānu malām.
Jaunās vaboles izkūņojas jūnijā vai jūlijā un barojas, graužot lapas.
Tad graužam vakariņas uz klintīm jūras malā vai dodamies uz vecpilsētu.

Vairāk piemēru ...