ķemmēt
Lietojuma biežums :
ķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķemmēju | ķemmējam | ķemmēju | ķemmējām | ķemmēšu | ķemmēsim |
| 2. pers. | ķemmē | ķemmējat | ķemmēji | ķemmējāt | ķemmēsi | ķemmēsiet, ķemmēsit |
| 3. pers. | ķemmē | ķemmēja | ķemmēs | |||
Pavēles izteiksme: ķemmē (vsk. 2. pers.), ķemmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķemmējot (tag.), ķemmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķemmētu
Vajadzības izteiksme: jāķemmē
1.Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
2.sarunvaloda Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
3.apvidvārds Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
4.žargonisms Ēst.
Saistītās nozīmesēst, gumzīt, juksēt, klēzt, klemzt, kostēt, ķosēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
juksēt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu (arī saldu) muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
ieķest1 — Kārīgi paēst.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
Stabili vārdu savienojumiĶemmēt bobi. Ķemmēt bodes.
Stabili vārdu savienojumi
Ķemmēt bobi žargonisms, idioma — slinkot.Ķemmēt bodes žargonisms, frazēma — apstaigāt veikalus.
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Matus ilgu laiku nemazgājot un neķemmējot, tie saveļas mežonīgās krēpēs.
- “Armija sākusi ķemmēt māju pa mājai un ēku pa ēkai.
- Lopiņi tiek arī visādi citādi lutināti - regulāri ķemmēti un kopti.
- Biezais kažoks neprasa īpašu kopšanu, to vajadzētu tikai regulāri ķemmēt.
- Augumā mazos četrkājainos draugus gan regulāri jāķemmē, lai spalva nesaveltos.