vicot
vicot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | vicoju | vicojam | vicoju | vicojām | vicošu | vicosim |
2. pers. | vico | vicojat | vicoji | vicojāt | vicosi | vicosiet, vicosit |
3. pers. | vico | vicoja | vicos |
Pavēles izteiksme: vico (vsk. 2. pers.), vicojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vicojot (tag.), vicošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vicotu
Vajadzības izteiksme: jāvico
1.transitīvs Pērt (parasti ar vicu).
1.1.intransitīvs
2.transitīvs Kāri, ātri ēst.
2.1.intransitīvs
3.intransitīvs Iet, skriet, parasti ātri.
4.intransitīvs Enerģiski darīt.
4.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pamatīga noskriešanās, vispirms jāizslēdz elektriskais gans, tad jāvico pakaļ gočām.
- Lai Bojārs vico atpakaļ pie savām meitām un nerādās līdz atvaļinājuma beigām.
- Tikmēr gardi vicojām un paguvām it krietni aiztukšīt, kad noklaudzēja ārdurvis.
- Bet nu uzreiz šis klāt un tik vico bļaurot, sarkans palikdams.
- Čībiņa centās neatpalikt no Speķanabas, kurš vicoja iekšā vienu pončiku pēc otra.