iet | Tēzaurs

iet

Lietojuma biežums :

iet nekārtns darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	eju	ejam	gāju	gājām	iešu	iesim
2. pers.	ej	ejat	gāji	gājāt	iesi	iesiet, iesit
3. pers.	iet	gāja	ies

1.Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).

Saistītās nozīmescibināt, kukšot.

Sinonīmi

Hiponīmi

Hiperonīmi

Gradācijas jēdzienu grupa

Stabili vārdu savienojumiIet aiz arkla. Iet kā adata; iet kā mazā adatiņa.

1.1.Par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem).

Stabili vārdu savienojumiIet rikšos (arī rikšiem). Iet soļos (arī soļiem).

1.2.Doties projām.

Stabili vārdu savienojumiEj dibināt. Ej galīgi. Ej tu.

1.3.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).

Stabili vārdu savienojumiEj bekās. Ej bekot. Ej dillēs. Ej dirst.

1.4.pārnestā nozīmē Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).

1.5.Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).

Stabili vārdu savienojumiIet darbos (retāk darbiniekos). Iet klaušās.

1.6.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).

Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet zaldātos.

1.7.Savienojumā ar "prom", "projām": atstāt, pamest.

1.8.transitīvs Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).

Stabili vārdu savienojumiIet tālu ceļu.

1.9.sarunvaloda Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).

1.10.Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) — par kājām; veidoties (par soļiem).

2.parasti formā: trešā persona Lidot (parasti prom) — par putniem.

3.parasti formā: trešā persona Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) — par zivīm.

4.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; parasti kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.

5.parasti formā: trešā persona Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) — par transportlīdzekļiem.

5.1.Atiet₃.

5.2.Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).

Stabili vārdu savienojumiIet ugunī.

6.parasti formā: trešā persona Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).

7.parasti formā: trešā persona Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).

Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.).

7.1.Par mūžu, tā posmiem.

8.parasti formā: trešā persona Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) — par parādībām dabā.

Stabili vārdu savienojumiLedus iet.

9.parasti formā: trešā persona Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).

9.1.Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).

9.2.parasti kopā ar: "nost" Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).

10.parasti formā: trešā persona Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).

Stabili vārdu savienojumiIet mazumā. Iet plašumā.

10.1.Veikties; klāties.

Saistītās nozīmesveikties.

Stabili vārdu savienojumiIet plāni.

11.parasti formā: trešā persona Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).

12.parasti formā: trešā persona Būt ievietojamam, ievirzāmam.

12.1.Būt ietilpināmam, ietilpt.

12.2.Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).

13.parasti formā: trešā persona Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).

13.1.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).

14.parasti formā: trešā persona Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) — par ceļiem, takām.

14.1.Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).

15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).

Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet kopā (ar kādu). Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet. Aiziet pie tēviem; aiziet pie senčiem.

(Sa)iet kopā (ar kādu) — (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet frazēma — saka, ja ļoti gribas gulēt.
Aiziet pie tēviem; aiziet pie senčiem sarunvaloda — nomirt.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) — 1. kolokācija Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.2. idioma Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Durvis ved (arī iet) sarunvaloda — saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej bekot! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Ej no(st) žargonisms, frazeoloģisms — 1. Izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas2. Labi, veiksmīgi3. Izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
Ej nu ej! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu sazini kolokācija — saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
Ej nu! arī Ej, ej! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
Ej tak pa gaisu žargonisms, idioma — noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā.
Ej tu nost! žargonisms, idioma — lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Elle iet vaļā sarunvaloda, idioma — saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Garām ejot idioma — mazliet un nebūtiski; starp citu.
Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū sarunvaloda, frazēma — neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
Iet (kā) pa gaisu sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
Iet (kāda) pavadā idioma — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
Iet (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
Iet augstāk vārdkoptermins; joma: jūrniecība — iet ciešāk pie vēja.
Iet bojā — 1. Iznīkt.2. Mirt.3. Tikt izpostītam, iznīcinātam.4. Bojāties.
Iet caur kauliem; griežas caur kauliem idioma — saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
Iet caur sirdi idioma — saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
Iet cauri sarunvaloda, idioma — īstenoties.
Iet ciet — 1. kolokācija Vērties ciet, arī būt aizveramam.2. idioma Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi.
Iet dibenā sarunvaloda — 1. kolokācija Slīkt, grimt.2. idioma Panīkt, nīkt; pagrimt.3. kolokācija Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
Iet garām (arī secen) kolokācija — 1. Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.2. Neskart.
Iet iekšā — saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo.
Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) frazēma — saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
Iet kā pa dēli sarunvaloda, frazēma — viegli, labi, ātri veikties, ritēt.
Iet kā pa diegu; iet kā pa diedziņu — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
Iet kā pa elli sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.2. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
Iet kā pulkstenis frazēma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Iet kā smērēts sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Iet kopā kolokācija — rīkoties, darboties kopīgi.
Iet kopsolī (arī solī) idioma — rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
Iet labumā frazēma — 1. Saka, ja gūst kādu labumu.2. Saka, ja pieņemas svarā.
Iet nāvē kolokācija — nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
Iet no rokas; iet uz rokas; iet uz roku sarunvaloda, idioma — saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
Iet pār galvu idioma — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār līķiem (retāk līķi) idioma — realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
Iet pāri — 1. kolokācija Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).2. idioma Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
Iet pāri mēram (arī pār mēru) kolokācija — pārsniegt vēlamo pakāpi.
Iet pie altāra frazeoloģisms — laulāties baznīcā.
Iet pie kāda idioma — apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
Iet pie miera frazēma — gatavoties, kārtoties gulēšanai.
Iet pie sirds sarunvaloda, idioma — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.3. Saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.4. Saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
Iet pilnīgāk vārdkoptermins; joma: jūrniecība — peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
Iet projām no dzīves idioma — nomirt.
Iet pušu kolokācija — pārplīst.
Iet roku rokā idioma — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) kolokācija — piedalīties rotaļā.
Iet runa kolokācija, nevēlams — ir runa.
Iet savu (arī citu) ceļu — 1. kolokācija Iet uz savu (arī citu) pusi.2. idioma Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) kolokācija — iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
Iet taisnu ceļu idioma — rīkoties godīgi, atklāti.
Iet tālāk — 1. Risināt tālāk, turpināt.2. Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet uz ādas (kādam); līst uz ādas (kādam) sarunvaloda — nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
Iet vaļā sarunvaloda — 1. Saka, ja šaujamierocis izšauj.2. Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
Iet zemāk par savu pareizo kursu vārdkoptermins; joma: jūrniecība — novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
Iet zudumā kolokācija — tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
Lai iet! sarunvaloda, kolokācija — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Neiet krastā žargonisms, idioma — neder; nav pieļaujams.
Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā — būt priekšgalā, pirmajās rindās.
Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) frazeoloģisms — saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Tā lieta iet sarunvaloda, kolokācija — 1. Saka par kā norises iespējamību.2. Saka, ja kas veicas.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā idioma — saka par stipru sniegputeni, viesuli

Avoti: LLVV, JūVM, Lfv

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	eju	ejam	gāju	gājām	iešu	iesim
2. pers.	ej	ejat	gāji	gājāt	iesi	iesiet, iesit
3. pers.	iet		gāja		ies