iet | Tēzaurs

iet

iet nekārtns darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	eju	ejam	gāju	gājām	iešu	iesim
2. pers.	ej	ejat	gāji	gājāt	iesi	iesiet, iesit
3. pers.	iet	gāja	ies

1.Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).

Saistītās nozīmescibināt, kukšot.

Sinonīmi

Hiponīmi

Hiperonīmi

Gradācijas jēdzienu grupa

Stabili vārdu savienojumiIet aiz arkla. Iet kā adata; iet kā mazā adatiņa.

1.1.Par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem).

Stabili vārdu savienojumiIet rikšos (arī rikšiem).

1.2.Doties projām.

1.3.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).

Stabili vārdu savienojumiIet dzīvē. Iet gulēt. Iet ļaudīs. Iet palīgā.

1.4.pārnestā nozīmē Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).

1.5.Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).

Stabili vārdu savienojumiIet darbos (retāk darbiniekos).

1.6.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).

Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet zaldātos.

1.7.Savienojumā ar “prom”, “projām”: atstāt, pamest.

1.8.transitīvs Savienojumā ar “ceļu”: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).

Stabili vārdu savienojumiIet tālu ceļu.

1.9.sarunvaloda Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).

1.10.Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) — par kājām; veidoties (par soļiem).

2.parasti formā: trešā persona Lidot (parasti prom) — par putniem.

3.parasti formā: trešā persona Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) — par zivīm.

4.parasti kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.

5.parasti formā: trešā persona Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) — par transportlīdzekļiem.

5.1.Atiet (3).

5.2.Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).

Stabili vārdu savienojumiIet ugunī.

6.parasti formā: trešā persona Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).

Stabili vārdu savienojumiIet vaļā.

7.parasti formā: trešā persona Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).

Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.).

7.1.Par mūžu, tā posmiem.

8.parasti formā: trešā persona Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) — par parādībām dabā.

Stabili vārdu savienojumiLedus iet.

9.parasti formā: trešā persona Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).

9.1.Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).

9.2.parasti kopā ar: "nost" Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).

10.parasti formā: trešā persona Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).

Stabili vārdu savienojumiIet mazumā. Iet plašumā.

10.1.Veikties; klāties.

Saistītās nozīmessekties.

Stabili vārdu savienojumiIet plāni.

11.parasti formā: trešā persona Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).

12.parasti formā: trešā persona Būt ievietojamam, ievirzāmam.

12.1.Būt ietilpināmam, ietilpt.

12.2.Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).

13.parasti formā: trešā persona Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).

13.1.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).

14.parasti formā: trešā persona Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) — par ceļiem, takām.

14.1.Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).

15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).

Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet kopā (ar kādu). Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet. Aiziet pie tēviem.

(Sa)iet kopā (ar kādu) — (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet — saka, ja ļoti gribas gulēt.
Aiziet pie tēviem; aiziet pie senčiem sarunvaloda — nomirt.
Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) — 1. Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.2. Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Durvis ved (arī iet) sarunvaloda — saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
Ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Ej bekot! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Ej nu ej! sarunvaloda — lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu sazini — saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
Ej nu! arī Ej, ej! sarunvaloda — lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
Elle iet vaļā sarunvaloda — saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
Garām ejot — mazliet un nebūtiski; starp citu.
Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū sarunvaloda — neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
Iet (kā) pa gaisu sarunvaloda — saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
Iet (kāda) pavadā — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
Iet (kāda) pēdās — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
Iet augstāk joma: jūrniecība — iet ciešāk pie vēja.
Iet bojā — 1. Iznīkt.2. Mirt.3. Tikt izpostītam, iznīcinātam.4. Bojāties.
Iet caur kauliem — saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
Iet caur sirdi — saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
Iet cauri sarunvaloda — īstenoties.
Iet ciet — 1. Vērties ciet, arī būt aizveramam.2. Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi.
Iet dibenā sarunvaloda — 1. Slīkt, grimt.2. Panīkt, nīkt; pagrimt.3. Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
Iet garām (arī secen) — 1. Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.2. Neskart.
Iet iekšā — saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo.
Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) — saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
Iet kā pa dēli sarunvaloda — saka, ja kas viegli, labi, ātri veicas.
Iet kā pa diegu; iet kā pa diedziņu — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
Iet kā pa elli sarunvaloda — 1. Saka, ja klājas ļoti slikti.2. Saka par lielu kņadu, stipru troksni.
Iet kā pulkstenis — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
Iet kā smērēts sarunvaloda — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.2. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
Iet kopā — rīkoties, darboties kopīgi.
Iet kopsolī (arī solī) — rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
Iet labumā — 1. Saka, ja gūst kādu labumu.2. Saka, ja pieņemas svarā.
Iet nāvē — nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
Iet no rokas sarunvaloda — saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iet pār galvu lieto: pareti — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār līķiem (retāk līķi) — realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
Iet pāri — 1. Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).2. Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
Iet pāri mēram (arī pār mēru) — pārsniegt vēlamo pakāpi.
Iet pie altāra — laulāties (parasti baznīcā).
Iet pie dūšas sarunvaloda — garšot.
Iet pie kāda — apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
Iet pie miera — gatavoties, kārtoties gulēšanai.
Iet pie sirds sarunvaloda — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
Iet pilnīgāk joma: jūrniecība — peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
Iet projām no dzīves — nomirt.
Iet pušu — pārplīst.
Iet roku rokā — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) — iesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
Iet runa nevēlams — ir runa.
Iet savu (arī citu) ceļu — 1. Iet uz savu (arī citu) pusi.2. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) — iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
Iet taisnu ceļu — rīkoties atklāti, godīgi.
Iet tālāk — 1. Risināt tālāk, turpināt.2. Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet uz ādas (kādam); līst uz ādas (kādam) sarunvaloda — nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
Iet vaļā sarunvaloda — 1. Saka, ja šaujamierocis izšauj.2. Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
Iet zemāk par savu pareizo kursu joma: jūrniecība — novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
Iet zudumā — tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
Lai iet! sarunvaloda — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Neiet krastā žargonvārds — neder; nav pieļaujams.
Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā — būt priekšgalā, pirmajās rindās.
Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) — saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Tā lieta iet sarunvaloda — 1. Saka par kā norises iespējamību.2. Saka, ja kas veicas.
Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā — saka par stipru sniegputeni, viesuli

Avoti: LLVV, JūVM, Lfv

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	eju	ejam	gāju	gājām	iešu	iesim
2. pers.	ej	ejat	gāji	gājāt	iesi	iesiet, iesit
3. pers.	iet		gāja		ies

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!