klinkāt
Lietojuma biežums :
klinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
Saistītās nozīmesiet, kukšot, cipāt.
3.apvidvārds Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri