kukšot
kukšot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kukšoju | kukšojam | kukšoju | kukšojām | kukšošu | kukšosim |
| 2. pers. | kukšo | kukšojat | kukšoji | kukšojāt | kukšosi | kukšosiet, kukšosit |
| 3. pers. | kukšo | kukšoja | kukšos | |||
Pavēles izteiksme: kukšo (vsk. 2. pers.), kukšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kukšojot (tag.), kukšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kukšotu
Vajadzības izteiksme: jākukšo
Iet.
Saistītās nozīmescibināt, iet.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
čāpāt1 — Čāpot.
čāpot1 — Lēni, arī smagi, neveikli iet.
denderēt3 — Tenterēt, nedroši, klibojot iet.
dipāt1 — Iet sīkiem solīšiem.
dipināt1 — Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
gumbāt1 — Iet smagiem soļiem.
gumzāt3 — Smagi, neveikli iet.
klambāt1 — Smagi, neveikli staigāt.
klamzāt1 — Smagnēji, neveikli iet; klumzāt.
klumburot1 — Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
klumpačot1 — Klumburot.
klumzāt1 — Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klunčot1 — Neveikli, ar pūlēm iet.
klundurēt1 — Neveikli, klibojot iet.
klunkurēt1 — Klumburot.
klunkurēt2 — Klūpot iet.
kudlot1 — Gāzelēdamies iet.
kumpāties1 — Salīkušam iet, līkņāt.
kumurot1 — Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
kumuroties1 — Kumurot (1).
kunkuļot1 — Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
lāčot1 — Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
lampāt1 — Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
ļempurot1 — Iet; streipuļot.
ļēpot1.1 — Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
lumpačot1 — Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
lumzāt1 — Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
slampāt1 — Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
slāpāt1 — Gausi, grūti iet.
slāt1 — Lempīgi, kājas velkot, iet.
slempt1 — Smagi, neveikli iet.
slempties1 — Lēnām iet.
sliept1 — Ātrā gaitā iet, arī skriet.
slumpāt1 — Kājas velkot iet.
steberēt1 — Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
stibāt2 — Ar stīvām kājām iet.
stibināt1 — Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).
stibot2 — Ar stīvām kājām iet.
svampāt1 — Neveikli, gāzelīgi iet.
svempt1 — Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.
tenterēties1 — Lēnā, neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
tipāt1 — Lēnām iet nedrošiem soļiem, tipināt.
tipināt1 — Iet īsiem, samērā ātriem soļiem.
tipšināt1 — Tipināt.
Hiperonīmi
pārvietoties1.1 — Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot).
Gradācijas jēdzienu grupa
skriet1 — Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
Avoti: Sin