Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
klunkurēt
klunkurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.klunkurējuklunkurējamklunkurējuklunkurējāmklunkurēšuklunkurēsim
2. pers.klunkurēklunkurējatklunkurējiklunkurējātklunkurēsiklunkurēsiet, klunkurēsit
3. pers.klunkurēklunkurējaklunkurēs
Pavēles izteiksme: klunkurē (vsk. 2. pers.), klunkurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klunkurējot (tag.), klunkurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klunkurētu
Vajadzības izteiksme: jāklunkurē
1.Klumburot.
Saistītās nozīmeskudlot, kumuroties, svampāt, klumburot, kumurot.
Sinonīmi
Hiperonīmi
1.1.Lēni, ar grūtībām braukt.
2.Klūpot iet.
Saistītās nozīmeskukšot, cibināt, cipāt.
Hiperonīmi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Varu apzvērēt, ka šajā laikā viņš klunkurēja pa tuvākajiem jumtiem.
  • Ērms sāka steigšus klunkurēt uz egļu puduri, lai tur noslēptos.
  • Sašņorētais ērms klunkurēja iekšā Gulbīšmežā un devās uz priekšu sīkiem solīšiem.
  • Lielas kamanas vilkdams, abiem tuvojās Noa un klunkurēja Kadiķis.
  • – Varu jau arī iet, – Dartanjans sacīja un klunkurēja prom.