klunčot
klunčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klunčoju | klunčojam | klunčoju | klunčojām | klunčošu | klunčosim |
2. pers. | klunčo | klunčojat | klunčoji | klunčojāt | klunčosi | klunčosiet, klunčosit |
3. pers. | klunčo | klunčoja | klunčos |
Pavēles izteiksme: klunčo (vsk. 2. pers.), klunčojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klunčojot (tag.), klunčošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klunčotu
Vajadzības izteiksme: jāklunčo
Neveikli, ar pūlēm iet.
Avoti: LLVV