kluncis
kluncis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kluncis | klunči |
| Ģen. | klunča | klunču |
| Dat. | kluncim | klunčiem |
| Akuz. | klunci | klunčus |
| Lok. | kluncī | klunčos |
1.Paliels (kādas vielas) gabals.
2.apvidvārds Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
3.apvidvārds Nievīgs apzīmējums klibam, tizlam cilvēkam.
Avoti: LV87, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu re,no tā briežaļņa būtu iznācis katram brauciena dalībniekam pa krietnam gaļas kluncim,gan jau kāds varētu nodīrāt un sadalīt.