lāčot1
Lietojuma biežums :
lāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
Locīšana
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
Saistītās nozīmesiet, cibināt, kukšot.
1.1.Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri