tuntulēt
Lietojuma biežums :
tuntulēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tuntulēju | tuntulējam | tuntulēju | tuntulējām | tuntulēšu | tuntulēsim |
2. pers. | tuntulē | tuntulējat | tuntulēji | tuntulējāt | tuntulēsi | tuntulēsiet, tuntulēsit |
3. pers. | tuntulē | tuntulēja | tuntulēs |
Pavēles izteiksme: tuntulē (vsk. 2. pers.), tuntulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tuntulējot (tag.), tuntulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tuntulētu
Vajadzības izteiksme: jātuntulē
1.Tuntuļot1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazītiņa večiņa dziļi paklanās un ļoti lēni, uzmanīgi tuntulē pāri Teātra bulvārim, tad nozūd krēslainajā baltumā.
- Runājot par rūdīšanos, Ieva bilst: « Bērnus netuntulēju, manuprāt, viņi spēj turēties pretī slimībām.»
- Ja bērnu grib kaut cik norūdīt, viņu nevajag tuntulēt, segt segās un vilkt bērnam biezas cepures ar ausīm mazā vējā.
- Vēlāk ir svarīgi netuntulēt viņu šallēs un kamzoļos – mūsu termoregulēšanas sistēma atrodas kakla aizmugurējā daļā, skaustā, bet puikas jau no bērnības vairāk svīst.
- Viņš bija saģērbies neiedomājami nejēdzīgi, kaut kādā brūnā mākslīgās ādas puskažociņā, kādos manā bērnībā tuntulēja bērnudārzniekus, un galvā viņam bija izļurkājusies zila slēpotāju mice ar baltām un sarkanām strīpām.