kunkuļot
Lietojuma biežums :
kunkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
Saistītās nozīmescibināt, kukšot, cipāt.
2.apvidvārds Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
Saistītās nozīmesapdumt, apmākties, apdūkt, nosamākties.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri