kunkuļot
kunkuļot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kunkuļoju | kunkuļojam | kunkuļoju | kunkuļojām | kunkuļošu | kunkuļosim |
| 2. pers. | kunkuļo | kunkuļojat | kunkuļoji | kunkuļojāt | kunkuļosi | kunkuļosiet, kunkuļosit |
| 3. pers. | kunkuļo | kunkuļoja | kunkuļos | |||
Pavēles izteiksme: kunkuļo (vsk. 2. pers.), kunkuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kunkuļojot (tag.), kunkuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kunkuļotu
Vajadzības izteiksme: jākunkuļo
1.Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
2.apvidvārds Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neizklausās traki, bet nav īpaši omulīgi pa nepazīstamiem ceļiem 30 minūšu kunkuļot lejā no kalna un vēl pilnīgā tumsā.