stupāt
Lietojuma biežums :
stupāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
1.1.apvidvārds Neveikli, smagiem soļiem iet.
Saistītās nozīmescibināt, kukšot, cipāt.
2.apvidvārds Enerģiski iet.
Saistītās nozīmeskukšot, cibināt, cipāt.
Avoti: LLVV, MiV, KnG
Korpusa piemēri