diegt2
diegt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | diedzu | diedzam | diedzu | diedzām | diegšu | diegsim |
| 2. pers. | diedz | diedzat | diedzi | diedzāt | diegsi | diegsiet, diegsit |
| 3. pers. | diedz | diedza | diegs | |||
Pavēles izteiksme: diedz (vsk. 2. pers.), diedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: diedzot (tag.), diegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: diegtu
Vajadzības izteiksme: jādiedz
Ātri, veikli skriet.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, galvu saķēris, diedz prom, ko kājas nes.
- Visi pārējie slepenie dienesti savus viltību šuvumus mēdza diegt ar baltiem diegiem.
- Vai nu jāliek kāja klāt vai jādiedz prom.
- —Nu labi, bet tad tev jākaro tā, lai fricis diedz, ko nagi nes.
- — Diedz vien žigli lejā uz ostu, jaunekli, — kapteinis skubināja Striklendu, — un piesakies.