Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
skriet
skriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
1.Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
Bille atcerējās taisnu ceļu ar lieliem, taisniem kokiem gar malu, tas laikam dambis, un koki zibēja vien, cik ātri viņa skrēja. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Mesties (arī laisties) skrietsākt skriet.
Skrien kā vējšsaka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skrien palēkdamiessaka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Skriet (tā), ka papēži zibskriet ļoti ātri.
Skriet uz vietasizdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
// transitīvs Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
2.Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
Ne ar naudu jāatgriežas, ne vairs jāuzdzīvo, un mājās jāskrien ātri, lai saldējums neizkūst. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
Rīgas ierēdņi un klerki skrēja savās darīšanās, bet pie aizslēgtajām Doma durvīm akla meitenīte spēlēja vijoli. [Egils Lukjanskis, Kam neskanēs zvans. Rīga, Zvaigzne ABC, 2006.]
— Man tagad jāskrien, bet, ja jūs vēlētos, es varētu kādreiz pie jums ieiet papļāpāt. [Dace Priede, Kamenes uz stīgām. Rīga, Karogs, 1997.]
3.parasti formā: trešā persona Ātri pārvietoties (par priekšmetiem, putniem un parādībām dabā).
Es dienām un nedēļām, un pat mēnešiem gulēju uz jumta un skatījos, kā mākulīši pa debesīm skrien, un jutu dakstiņu raupjo glāstu pret muguru un trenkāju mušas, kas pa jumtu lidoja, un izjutu, kā paplānā spalva pār manu ķermeni auga, pa matiņam spiezdamās caur manu ādu, un vēroju, kā mana āda saulītē palika ik dienas jo brūnāka. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
// Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
// Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
// Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
// Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
4.reti formā: trešā persona Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
Sāk skriet saldkaislas tirpas- viļņiem, kurus es vairs nespēju apstādināt, augstāk, augstāk... [Elita Franciska Cimare, Sarkanie ūdeņi. Rīga, AGB, 2001.]
// Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
5.parasti formā: trešā persona; lieto: parasti Strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem).
Laiks skrēja nemanot. [Norberts Klaucēns, Nauda, bauda un citas dēkas. Rīga, Madry, 2003.]
Laiks skrien ātri, dienām trūkst atvara, vai arī es to neredzu un nevēlos saskatīt. [Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999.]
6.parasti formā: trešā persona Virzīties, atrasties (par ceļiem).
Tā lai var just, ka upe plūst, ka mežs vējā šalc un ceļš skrien aiz līkuma un nav zināms, kas ir nākošajā pagriezienā priekšā. [http://alunans.lv/jaunumi/aktualitates/aivis-pizelis-gleznu-izstade-pastaiga-21/]
Atkal ceļš skrien pretī, tuvojas Saaremaa austrumu krasts. [Jānis Pikšens. Trīs dienas Igaunijā. http://celoju.draugiem.lv/celojums/1482/tris-dienas-igaunija]
7.parasti formā: trešā persona Šķietami ātri pārvietoties attiecībā pret novērotāju.
Slapjš un pielijis aiz loga skrien tīrelis, noskretis kā ubagi pie tirgus atkritumu tvertnēm. [Elita Franciska Cimare, Sarkanie ūdeņi. Rīga, AGB, 2001.]
Stabili vārdu savienojumi:
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēmsaka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem1. Saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī),2. Mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
Drebuļi (arī šermuļi, tirpas) skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem)saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Drebuļi skrien (arī iet) pār muguru (arī pār kauliem)saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
Pulkstenis skrien1. Saka, ja pulkstenis ir ātrs.2. Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
Skrien (retāk skraida), mēli izkāris sarunvaloda1. Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet (arī laist sar.) riksīrikšot.
Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes sarunvalodaļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
Skriet (kādam) pakaļ sarunvalodapievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
Skriet (kam) pakaļ sarunvaloda1. Neatlaidīgi censties ko iegūt.2. Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
Skriet ar izkārtu mēli sarunvalodadarīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
Skriet ar slidām (arī slidas)slidot.
Skriet postā (arī nelaimē) sarunvalodaiesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri)mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Skriet sunīšusspēlēt sunīšus.
Skriet velnam (arī vilkam) rīklē sarunvalodadoties nenovēršamās briesmās.
Skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru)saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: