Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
skriet
skriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.skrienu, skrejuskrienam, skrejamskrējuskrējāmskriešuskriesim
2. pers.skrien, skrejskrienat, skrejatskrējiskrējātskriesiskriesiet, skriesit
3. pers.skrien, skrejskrējaskries
Pavēles izteiksme: skrien, skrej (vsk. 2. pers.), skrieniet, skrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrienot, skrejot (tag.), skriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrietu
Vajadzības izteiksme: jāskrien, jāskrej
1.Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
PiemēriBille atcerējās taisnu ceļu ar lieliem, taisniem kokiem gar malu, tas laikam dambis, un koki zibēja vien, cik ātri viņa skrēja.
  • Bille atcerējās taisnu ceļu ar lieliem, taisniem kokiem gar malu, tas laikam dambis, un koki zibēja vien, cik ātri viņa skrēja.
Saistītās nozīmesvārīt, lobt, pārvietoties, cibināt, iet, kukšot.
Hiponīmi
Hiperonīmi
Gradācijas jēdzienu grupa
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): skrējējs1Cilvēks, kas skrien1.Darīt ↔ Darbība: skriešana1Virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās skrienot1.Darīt ↔ Darbība: skrējiens1Pārvietošanās skrienot1; vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība.Darīt ↔ Darbība: skreja1Skriešana1.Darīt ↔ Darbība: skrējums1Skrējiens1.Darīt ↔ Vieta (lietv): skreja5Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
Stabili vārdu savienojumiMesties (arī laisties) skriet. Skrien kā vējš.
1.1.transitīvs Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
PiemēriSportista mērķis esot olimpiskās spēles Rio, kur gribot skriet maratonu.
  • Sportista mērķis esot olimpiskās spēles Rio, kur gribot skriet maratonu.
  • Aktrise skries septiņu kilometru distanci.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: skriešana2Sporta veids - pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): skrējējs2Sportists, kas specializējies skriešanā.Darīt ↔ Rezultāts: skrējiens1.1Skrienot1.1 veikts attālums, distance.
2.Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
PiemēriNe ar naudu jāatgriežas, ne vairs jāuzdzīvo, un mājās jāskrien ātri, lai saldējums neizkūst.
  • Ne ar naudu jāatgriežas, ne vairs jāuzdzīvo, un mājās jāskrien ātri, lai saldējums neizkūst.
  • Rīgas ierēdņi un klerki skrēja savās darīšanās, bet pie aizslēgtajām Doma durvīm akla meitenīte spēlēja vijoli.
  • — Man tagad jāskrien, bet, ja jūs vēlētos, es varētu kādreiz pie jums ieiet papļāpāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: skriešana3Steidzīga iešana, arī braukšana, steigšanās.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): skrējējs3Cilvēks, kas steidzas kaut kur, skrien2.Darīt ↔ Darbība: skrējiens2Skriešana3, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku).Darīt ↔ Darbība: skreja2Skriešana3; steidzīga iešana, braukšana.Darīt ↔ Darbība: skrējums2Steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); skrējiens2.
3.parasti formā: trešā persona Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
PiemēriEs dienām un nedēļām, un pat mēnešiem gulēju uz jumta un skatījos, kā mākulīši pa debesīm skrien, un jutu dakstiņu raupjo glāstu pret muguru un trenkāju mušas, kas pa jumtu lidoja, un izjutu, kā paplānā spalva pār manu ķermeni auga, pa matiņam spiezdamās caur manu ādu, un vēroju, kā mana āda saulītē palika ik dienas jo brūnāka.
  • Es dienām un nedēļām, un pat mēnešiem gulēju uz jumta un skatījos, kā mākulīši pa debesīm skrien, un jutu dakstiņu raupjo glāstu pret muguru un trenkāju mušas, kas pa jumtu lidoja, un izjutu, kā paplānā spalva pār manu ķermeni auga, pa matiņam spiezdamās caur manu ādu, un vēroju, kā mana āda saulītē palika ik dienas jo brūnāka.
  • Skriedams no tuvējo kārklu puses, vējš atnes ritmiskas skaņas.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: skrējiens3Ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība.Būt procesā ↔ Process: skreja3Ātra pārvietošanās – par parādībām dabā un priekšmetiem.Būt procesā ↔ Process: skrējums3Ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); skrējiens3.
3.1.Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriNo sākuma gan Billei bija brīnums, ka egles dejo — vilcienam garām skrienot, katra egle it kā apgriezās uz riņķi — bet vairāk neko, ne zarus vicināja, ne locījās, tikai griezās.
  • No sākuma gan Billei bija brīnums, ka egles dejo — vilcienam garām skrienot, katra egle it kā apgriezās uz riņķi — bet vairāk neko, ne zarus vicināja, ne locījās, tikai griezās.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: skrējiens3.1Ātra braukšana (par transportlīdzekļiem).
3.2.Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
PiemēriPa lāstekām uz leju skrien ūdens pilītes, brīžiem uzmirgodamas saulē tā, ka vai acīs iedzeļ.
  • Pa lāstekām uz leju skrien ūdens pilītes, brīžiem uzmirgodamas saulē tā, ka vai acīs iedzeļ.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Process: skrējiens3Ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība.
3.3.Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriLielu vētru laikā jūras putni skrien gābties iekšzemē kliegdami — vējš tos triec kā savus pakalpiņus, lauzījot spārnus un izraustot spalvas.
  • Lielu vētru laikā jūras putni skrien gābties iekšzemē kliegdami — vējš tos triec kā savus pakalpiņus, lauzījot spārnus un izraustot spalvas.
Saistītās nozīmeslaisties, lidēt.
Sinonīmi
Hiponīmi
Hiperonīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: skrējiens3.2Lidojums – parasti par putniem un kukaiņiem.
Tulkojumifly.
fly, wing
travel through the air; be airborne; "Man cannot fly"
[Princeton WordNet 3.0]
3.4.Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
PiemēriBet kamēr viņi stāvēja pie slimnīcas vārtiem- pat muļķim bija skaidrs, ka viņas skatiens kā mazs takšelis skrien pakaļ Mārtiņam, kurš aiziet viņiem garām uz tramvaja pieturu.
  • Bet kamēr viņi stāvēja pie slimnīcas vārtiem- pat muļķim bija skaidrs, ka viņas skatiens kā mazs takšelis skrien pakaļ Mārtiņam, kurš aiziet viņiem garām uz tramvaja pieturu.
4.reti formā: trešā persona Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
PiemēriSāk skriet saldkaislas tirpas- viļņiem, kurus es vairs nespēju apstādināt, augstāk, augstāk...
  • Sāk skriet saldkaislas tirpas- viļņiem, kurus es vairs nespēju apstādināt, augstāk, augstāk...
  • Tiešām tirpas skrien caur kauliem, jo tas viss ir tik reāls un īsts.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
4.1.Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
PiemēriZiņa skrēja no telpas uz telpu, un pēc īsa brīža ap manu drūmo biedru bija sapulcējies gavilējošs pūlis.
  • Ziņa skrēja no telpas uz telpu, un pēc īsa brīža ap manu drūmo biedru bija sapulcējies gavilējošs pūlis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Tulkojumi
fly
be dispersed or disseminated; "Rumors and accusations are flying"
[Princeton WordNet 3.0]
5.parasti formā: trešā persona; lieto: parasti Strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem).
PiemēriLaiks skrēja nemanot.
  • Laiks skrēja nemanot.
  • Laiks skrien ātri, dienām trūkst atvara, vai arī es to neredzu un nevēlos saskatīt.
Saistītās nozīmeslidot, lidināties.
Hiponīmi
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt procesā ↔ Process: skrējiens4Straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem).Būt procesā ↔ Process: skreja4Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem.Būt procesā ↔ Process: skrējums4Straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem); skrējiens4.
6.parasti formā: trešā persona Virzīties, atrasties (par ceļiem).
PiemēriTā lai var just, ka upe plūst, ka mežs vējā šalc un ceļš skrien aiz līkuma un nav zināms, kas ir nākošajā pagriezienā priekšā.
  • Tā lai var just, ka upe plūst, ka mežs vējā šalc un ceļš skrien aiz līkuma un nav zināms, kas ir nākošajā pagriezienā priekšā.
  • Atkal ceļš skrien pretī, tuvojas Saaremaa austrumu krasts.
7.parasti formā: trešā persona Šķietami ātri pārvietoties attiecībā pret novērotāju.
PiemēriSlapjš un pielijis aiz loga skrien tīrelis, noskretis kā ubagi pie tirgus atkritumu tvertnēm.
  • Slapjš un pielijis aiz loga skrien tīrelis, noskretis kā ubagi pie tirgus atkritumu tvertnēm.
Stabili vārdu savienojumiAcis skrien uz visām pusēm; acis šaudās uz visām pusēm. Ar galvu sienā skriet.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums skrējiens
Formanti: -ien-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums skreja
Formanti: -a
Celma veids: Tagadnes 3. personas celms
atvasinājums skriešana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums skrējējs
Formanti: -ēj-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums skrejons
Formanti: -on-,-s
Celma veids: Tagadnes 3. personas celms
atvasinājums skrejulis
Formanti: -ul-,-is
Celma veids: Tagadnes 3. personas celms
atvasinājums skrējums
Formanti: -um-,-s
Celma veids: Pagātnes celms