lobt
lobt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lobju | lobjam | lobu | lobām | lobšu | lobsim |
| 2. pers. | lob | lobjat | lobi | lobāt | lobsi | lobsiet, lobsit |
| 3. pers. | lobj | loba | lobs | |||
Pavēles izteiksme: lob (vsk. 2. pers.), lobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lobjot (tag.), lobšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lobtu
Vajadzības izteiksme: jālobj
1.Ātri skriet; arī bēgt.
PiemēriUn, ausis ar rokām aizsegdami, tie sāka lobt, ko katrs mācēja.
- Un, ausis ar rokām aizsegdami, tie sāka lobt, ko katrs mācēja.
- Bet vīrs viņai loba pakaļ pa ciema ielu, ko kājas nesa.
- Tas bija Bakls, kas loba kā nesamanīgs, kur deguns rāda, pūlēdamies aizbēgt no pretinieka, kurš trāpīgi uzbruka un kuram nekā nevarēja padarīt.
- No rīta šis ne uz to pusi vairs cīkstēties, viņš laiž ļekas vaļām, bet abi dēli lobj pakaļ.
2.apvidvārds Strauji krist.
3.apvidvārds Nevērīgi mest (parasti priekšmetus).
3.1.Smagi mest.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri:šeit