Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
denderēt
denderēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Grīļoties, trokšņot, trakot.
2.Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku).
3.Tenterēt, nedroši, klibojot iet.
Saistītās nozīmesiet, cipāt, kukšot.
Avoti: KV, KiV, LE, ViV