svempt | Tēzaurs

svempt¹

Lietojuma biežums :

svempt 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet.

Saistītās nozīmeskukšot, cibināt, cipāt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri