svempties
svempties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | svempjos | svempjamies | svempos | svempāmies | svempšos | svempsimies |
| 2. pers. | svempies | svempjaties | svempies | svempāties | svempsies | svempsieties, svempsities |
| 3. pers. | svempjas | svempās | svempsies | |||
Pavēles izteiksme: svempies (vsk. 2. pers.), svempieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: svempjoties (tag.), svempšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: svemptos
Vajadzības izteiksme: jāsvempjas
svemties apvidvārds
Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai atkal vajadzēs svempties kājām uz sesto stāvu?
- — Svempies augšā, nav laika gulšņāt!
- Esmu padzīvojis cilvēks, man ir slima sirds, bet vienā laidā jāsvempjas pa kāpnēm!
- Es dzirdu troksni pie durvīm, it kā garām svemptos kāds milzīgs, glums ķermenis.
- Kamēr es svempjos laukā no auto, pie durvīm sanākuši kādi trīs/četri/pieci cilvēki.