stibīt | Tēzaurs

stibīt

Lietojuma biežums :

stibīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	stibīju	stibījam	stibīju	stibījām	stibīšu	stibīsim
2. pers.	stibī	stibījat	stibīji	stibījāt	stibīsi	stibīsiet, stibīsit
3. pers.	stibī		stibīja		stibīs

Pavēles izteiksme: stibī (vsk. 2. pers.), stibījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: stibījot (tag.), stibīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: stibītu

Vajadzības izteiksme: jāstibī

1.transitīvs Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).

2.intransitīvs Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

stibināt₁ — Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2).

Hiperonīmi

cibināt₂ apvidvārds — Iet.

cipāt₁ — Iet.

iet₁ — Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).

kukšot₁ — Iet.

3.apvidvārds Pērt, sist.

Saistītās nozīmesdābt, klapēt, klāt, kliest, koklēt, mēgt, mietēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

dābt₁ — Sist.

klapēt₁ — Sist; iekaustīt; pērt.

klāt₅ novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).

kliest₁ — Sist.

koklēt₁ — Sist, pērt.

mēgt₁ — Sist.

mietēt₁ — Sist, pērt; miet (2).

miešķēt₂ — Sist.

miltīt₁ — Sist, pērt.

dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru₁ — Sist, pērt.

mūksnīt₃ — Sist, pērt.

pluinīt₃ sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).

sist₁ intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.

smērēt₄ sarunvaloda — Sist.

smelt₁ — Sist.

sveķēt₁ — Sist.

šautīt₁ — Šaust, sist.

sutināt₄ sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.

šaustīt₁ — Sist, pērt; šaust (1).

šaust₁ — Sist, pērt; šaustīt (1).

vilkt₁₃ sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).

vanckāt₂ — Sist, pērt.

zvecēt₁ — Sist.

zveķēt₁ — Sist, pērt.

žaut₁ — Sist.

dot₇ sarunvaloda, intransitīvs — Sist.

likt₁₁ sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.

krāmēt₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).

miet₂ — Sist, pērt; mietēt.

veķēt₂ — Sist, pērt.

bozēt₁ — Sist.

slodzīt₅ apvidvārds — Pērt; arī sist.

blietēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt.

kaut₄ sarunvaloda — Sist, pērt.

tēst₂ sarunvaloda — Pērt; arī sist.

test₂ sarunvaloda — Tēst 1(2).

liet₄ apvidvārds — Sist.

plītēt₂ transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).

plāt_3.1 transitīvs — Sist (ko).

bicināt₁ — Sist.

dot pa ādu₁ — Pērt, sist.

mērkt₂ žargonisms — Sist.

dot pa mici₁ frazēma — Sist, pērt.

Hiponīmi

bauzēt₁ — Sist ar kādu priekšmetu.

belzt₁ — Smagi, spēcīgi sist.

bliezt₁ — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).

būkāt₂ — Sist, dauzīt.

cirst₅ intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).

dauzīt₂ transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.

driepēt₁ — Sist, pērt (ar driepi).

gāzt₅ sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.

iedābt₁ — Iesist.

iedot₄ sarunvaloda — Iesist, iepērt.

iegniezt₁ — Iesist.

iesist₂ intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.

ievilkt₁₂ sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).

iezeltīt₁ — Iesist.

kapāt₂ — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).

kaustīt₁ — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.

kokot₁ — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).

kraut₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.

kulstīt₂ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).

kult₃ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).

mielot₂ apvidvārds — Pērt.

milnot₁ — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.

mizot₄ sarunvaloda — Pērt.

pērt₁ — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.

pļaukāt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).

pliķēt₁ — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.

šaut₃ sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).

sautēt₃ apvidvārds — Pērt.

sitaļāt₁ — Vairākkārt viegli sist.

skaustīt₁ — Kaustīt.

skaustīt₂ — Sist, pērt (ar kādu sitamo).

slānīt₁ — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).

sloksnēt₁ — Sist, slānīt, pātagot.

sukāt₃ sarunvaloda — Pērt.

uzbelzt₁ — Iesist, uzsist.

uzdābt₁ — Iesist.

uzdiegt₂ apvidvārds — Iesist.

uzpipkāt₁ — Iesist.

uzsist_1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).

uzsloksnēt₁ — Iesist.

uzsvilināt₁ — Iesist.

uzvantēt₂ — Iesist.

vārīt_2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).

velēt₂ sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.

zeltīt₃ apvidvārds — Pērt.

zilināt_1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.

zolēt₃ — Dauzīt, pērt.

zvelēt₁ — Spēcīgi vairākkārt sist.

zvelt₁ intransitīvs — Spēcīgi sist.

zvetēt₁ — Vairākkārt spēcīgi sist.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tās turēja Maksa kaklu dzelžainā tvērienā un stibīja viņu tālāk pa gaiteni.
Mums tur vaidzēs vergu, kas varētu visādus sūdus stibīt.
“Olympia Traveller”, ko stibīju pa Meksiku, un divus zābaku pārus,
Un tā nu nākas stibīt atkritumus vienam.
Meitenes nes krēslus, pat solus “ stibī”, lai tikai viss ātrāk nonāktu kravas mašīnā...

Vairāk piemēru ...