žurcēt
žurcēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žurcēju | žurcējam | žurcēju | žurcējām | žurcēšu | žurcēsim |
| 2. pers. | žurcē | žurcējat | žurcēji | žurcējāt | žurcēsi | žurcēsiet, žurcēsit |
| 3. pers. | žurcē | žurcēja | žurcēs | |||
Pavēles izteiksme: žurcē (vsk. 2. pers.), žurcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žurcējot (tag.), žurcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žurcētu
Vajadzības izteiksme: jāžurcē
Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
Avoti: ME