smelt2
smelt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | smeļu | smeļam | smēlu | smēlām | smelšu | smelsim |
2. pers. | smel | smeļat | smēli | smēlāt | smelsi | smelsiet, smelsit |
3. pers. | smeļ | smēla | smels |
Pavēles izteiksme: smel (vsk. 2. pers.), smeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smeļot (tag.), smelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smeltu
Vajadzības izteiksme: jāsmeļ
2.Dzert alkoholu.
Avoti: ME, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai to panestu, ir jāmācās smelt " Mīlestības Avotā".
- Ja cilvēks dzīvo dabā, viņš vienmēr smeļ spēku no dabas.
- Izlej vakardienas ūdeni no krūkas, lai var smelt no jauna.
- Kurš gan vispār spēja noteikt, kur viņš smēla savas ieceres.
- Dažs kausos smeļ turpat no tovera un gāž sev pār galvu.