pliķēt1
pliķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pliķēju | pliķējam | pliķēju | pliķējām | pliķēšu | pliķēsim |
| 2. pers. | pliķē | pliķējat | pliķēji | pliķējāt | pliķēsi | pliķēsiet, pliķēsit |
| 3. pers. | pliķē | pliķēja | pliķēs | |||
Pavēles izteiksme: pliķē (vsk. 2. pers.), pliķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pliķējot (tag.), pliķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pliķētu
Vajadzības izteiksme: jāpliķē
2.Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jefrosims paraustīja plecus, pliķēdams pa sprandu savam dūkanbērim.
- Dubultzoda mazināšanai ar plaukstas virspusi vari to pliķēt, arvien palielinot rokas kustības ātrumu.
- Tālāk, ar plaukstu pliķējot pa Zobgrieža vēnām, meklēja vietu, kur iedurt.
- – sacīju laipni, viņa plecu saprotoši pliķēdams.
- Pīrss pliķēja pa kabatām, meklējot šķiltavas. “