pliķēt2
pliķēt apvidvārds
Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Jefrosims paraustīja plecus, pliķēdams pa sprandu savam dūkanbērim.
- Dubultzoda mazināšanai ar plaukstas virspusi vari to pliķēt, arvien palielinot rokas kustības ātrumu.
- Tālāk, ar plaukstu pliķējot pa Zobgrieža vēnām, meklēja vietu, kur iedurt.
- – sacīju laipni, viņa plecu saprotoši pliķēdams.
- Pīrss pliķēja pa kabatām, meklējot šķiltavas. “