pliķis1
pliķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pliķis | pliķi |
| Ģen. | pliķa | pliķu |
| Dat. | pliķim | pliķiem |
| Akuz. | pliķi | pliķus |
| Lok. | pliķī | pliķos |
Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)cirst pliķi (arī pļauku).
- (Ie)cirst pliķi (arī pļauku) — strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ārpuses — septiņpadsmit metru sekundē un sāļš pliķis pa ģīmi.
- Blānša Strova pēkšņi apstājās un no visa spēka iecirta vīram pliķi.
- Četri teksti tika iekļauti arī slavenajā kubofutūristu krājumā Pliķis sabiedriskajai gaumei.
- Tad mani pārņēma tādas dusmas, ka abiem iecirtu pliķus.
- Reičela brīdi Tomā noraudzījās atpakaļ atmestu galvu, tad iecirta viņam pliķi.