plikucis
plikucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plikucis | plikuči |
| Ģen. | plikuča | plikuču |
| Dat. | plikucim | plikučiem |
| Akuz. | plikuci | plikučus |
| Lok. | plikucī | plikučos |
plikuce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plikuce | plikuces |
| Ģen. | plikuces | plikuču |
| Dat. | plikucei | plikucēm |
| Akuz. | plikuci | plikuces |
| Lok. | plikucē | plikucēs |
1.Kails (parasti mazs) bērns.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl tik trūka, lai te, plikuču vidū, himnu dziedātu, — noņurd viens īgņa.
- DRAUGI Kikucis Plikucis 23 maakonis 27 Schn 40
- Plikucis meklē atkal
- Viens plikucis cepuri vien galvā metas Rojas straumē pēc cipara.
- Džeks noteikti redz, ka zaķis strjomā no plikučiem, tāpēc i nepiedāvā.