Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
vilkt
vilkt 1. konjugācijas darbības vārds
1.transitīvs Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
// Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
// Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
// parasti kopā ar: "ārā" vai parasti kopā ar: "laukā", vai parasti kopā ar: "augšā" Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
// parasti kopā ar: "ārā" vai parasti kopā ar: "laukā" Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
// Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
// Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
Vilkt loziizvēlēties un ņemt lozi.
// Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
// Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
// Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
Vilkt kājasiet šļūcošā gaitā.
// intransitīvs Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
// intransitīvs Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
// pārnestā nozīmē Gādāt, nest (ko, parasti sev).
// pārnestā nozīmē Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
// pārnestā nozīmē Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
// pārnestā nozīmē Palīdzēt (piemēram, mācībās).
2.transitīvs Makšķerēt, zvejot.
Vilkt lomu1.zvejojot gūt lomu.2.gūt (kādu) labumu.
3.Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
// transitīvs Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
// Veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.).
// Darināt (tīklus) — par zirnekļiem.
4.transitīvs Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
// pārnestā nozīmē Veidot grimasi.
5.transitīvs Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
6.transitīvs Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
// Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
Vilkt elpuelpot.
7.transitīvs Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
// intransitīvs
// intransitīvs Radīt raksturīgas balss skaņas — par putniem.
// Stiepti runāt.
8.transitīvs Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
// intransitīvs
9.transitīvs Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
// transitīvs
// intransitīvs Radīt interesi, saistīt.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
Vējš velksaka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
// Būt ar velkmi.
// transitīvs Putināt ciet (parasti ceļu).
11.sarunvaloda, intransitīvs Doties (1).
12.sarunvaloda, intransitīvs Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
13.sarunvaloda, intransitīvs Sist (kādam).
Stabili vārdu savienojumi:
(Kā) ar kāsi velkams sarunvalodasaka par gausu, slinku cilvēku.
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) sarunvaloda1. Dzīvot ļoti lielā trūkumā.2. Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt kājasar grūtībām iet.
Nevilkt garumānepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
Nevilkt laiku garumābez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas)1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese par ko.
Velk kā magnēts - sāta parto, kas neatvairāmi saista uzmanību.
Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) sarunvalodarunāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm vienkāršrunas stilistiskā nokrāsanežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
Vilkt (arī raut) sērkociņucieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī stiept) garumāpaildzināt, palēnināt.
Vilkt (arī stiept) laiku garumākavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
Vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos)vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
Vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) sarunvalodaraudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu sarunvalodagatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) sarunvalodaatmaskot.
Vilkt gumiju sarunvaloda1. Slinkot;2. Vilcināties, kavēties.
Vilkt konsekvencessecināt, loģiski pamatot.
Vilkt krampjus sarunvalodaspēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri1. Pārsvītrot (ko).2. Atteikties (no kā), izbeigt (ko).3. Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt kuba sakni joma: matemātikakonstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni mat.konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt lomu1. Zvejojot gūt lomu.2. Gūt (kādu) labumu.
Vilkt paralēles (starp ko)salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
Vilkt savas dienasdzīvot nožēlojamu dzīvi.
Vilkt sejupiešķirt sejai kādu izteiksmi.
Vilkt uguniberzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uz zoba sarunvalodaizzobot (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: