sūkt
sūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūcu | sūcam | sūcu | sūcām | sūkšu | sūksim |
| 2. pers. | sūc | sūcat | sūci | sūcāt | sūksi | sūksiet, sūksit |
| 3. pers. | sūc | sūca | sūks | |||
Pavēles izteiksme: sūc (vsk. 2. pers.), sūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūcot (tag.), sūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūktu
Vajadzības izteiksme: jāsūc
1.Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
1.1.Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
1.2.Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
Stabili vārdu savienojumiSūkt zālīti.
- Sūkt zālīti frazēma — smēķēt
Stabili vārdu savienojumiDzert asinis; sūkt asinis. Zīst no pirksta; sūkt no pirksta.
- Dzert asinis; sūkt asinis idioma — nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
- Zīst no pirksta; sūkt no pirksta sarunvaloda, idioma — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
Avoti: EH, LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepriekšējais putekļsūcējs, kam bija caurspīdīga tvertne, sūca ļoti pasīvi.
- Tieši tāds, kādu savulaik pēc savām skicēm izveidoja P.Sūcis.
- Viņa kāri sūca dūmus, bet asaras turpināja ritēt pār vaigiem.
- Betija no jauna piepildīja skaistās tasītes un klusēdama sūca šokolādes atlikumu.
- Vilhelms ar nokārtu galvu sūc degvīnu un nezina, ko darīt.