sūkt
Lietojuma biežums :
sūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
1.1.Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
1.2.Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
Stabili vārdu savienojumiSūkt zālīti.
Stabili vārdu savienojumiSūkt asinis. Sūkt no pirksta.
Avoti: EH, LLVV, NeV
Korpusa piemēri