smēķēt
Lietojuma biežums :
smēķēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
PiemēriTagad viņš izlikās, ka guļ, smēķē, skatās uz savu bērzu un saspringti domā.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit