Paplašinātā meklēšana
Meklējam smēķēt.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (119):
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
- iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt.
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- uzvilkt (arī uzraut) dūmu aizsmēķēt.
- aizkurēt Aizsmēķēt.
- aizpīpāt Aizsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- aizpīpot Aizsmēķēt.
- nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
- pīpētājs Cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- pusizsmēķēts Daļēji izsmēķēts.
- ķauķēt Daudz smēķēt.
- smēķējams Divd. --> smēķēt.
- aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts.
- ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.
- sasmēķēt Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
- izkūpināt Izsmēķēt.
- izkvēpināt Izsmēķēt.
- izlorķēt Izsmēķēt.
- izlurķēt Izsmēķēt.
- izpīpāt Izsmēķēt.
- izpīpēt Izsmēķēt.
- izpīpot Izsmēķēt.
- nosūkt Izsmēķēt.
- izapīpāties Izsmēķēties.
- izlorķēties Izsmēķēties.
- izļuļķēties Izsmēķēties.
- izlurķēties Izsmēķēties.
- izpīpēties Izsmēķēties.
- izpīpoties Izsmēķēties.
- soroks Izsmēķis; smēķētas cigaretes gals.
- pakurināt Kādu brīdi smēķēt (tabaku).
- papīpēties Kādu brīdi smēķēt.
- atpīpēt Kādu laiku nepārtraukti smēķēt.
- sapīpināt Ļaut pietiekoši sasmēķēties.
- izpīpināt Ļaut smēķēt pīpi.
- pārkūpināt Ļoti daudz izsmēķēt.
- suļķēt Ļuļķēt; smēķēt.
- planakešs Marihuānas smēķētājs.
- planikašs Marihuānas smēķētājs.
- planokiša Marihuānas smēķētājs.
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- nepīpmanis Nesmēķētājs.
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei).
- končiks Nosmēķētas cigaretes gals.
- nopīpēties Nosmēķēties.
- nopīpoties Nosmēķēties.
- nosapīpēties Nosmēķēties.
- 31. maijs Pasaules nesmēķētāju diena.
- pakūpināt Pasmēķēt.
- papīpēt Pasmēķēt.
- papīpot Pasmēķēt.
- piepīpēt Piesmēķēt (1).
- piepīpot Piesmēķēt (1).
- piepīpēt Piesmēķēt (2).
- piepīpot Piesmēķēt (2).
- sasmēķēt Piesmēķēt (parasti gaisu).
- pielurķēt Piesmēķēt; pielorķēt.
- piekoļķēt Piesmēķēt.
- pielorķēt Piesmēķēt.
- pieļuļķēt Piesmēķēt.
- pieļurkāt Piesmēķēt.
- piepīpāt Piesmēķēt.
- kuļķēt Pīpēt (pīpi), smēķēt.
- ķuļķēt Pīpēt (pīpi); smēķēt.
- raugot Raugot tabaku - smēķēt.
- smokings sākotnēji 19. gs. smēķētavā valkājama britu džentelmeņa virsjaka.
- aizsmirdināt Sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē).
- sapīpēt Sasmēķēt (1).
- sapīpot Sasmēķēt (1).
- sapīpēt Sasmēķēt (2).
- sapīpot Sasmēķēt (2).
- sapīpāt Sasmēķēt.
- salurķēties Sasmēķēties; salorķēties.
- salorķēties Sasmēķēties.
- sapīpēties Sasmēķēties.
- sapīpoties Sasmēķēties.
- aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku).
- veipot smēķēt elektronisko cigareti.
- bliezt smēķēt marihuānu.
- smoļiķ černušku smēķēt opiju.
- nopīpāt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- saltot smēķēt vienreiz lietojamās _Salt_ cigaretes.
- uzraut dūmu smēķēt, uzpīpēt.
- kumārīt smēķēt.
- stabus gāzt smēķēt.
- sūkt zālīti smēķēt.
- raukt smēķēt.
- sauķēt smēķēt.
- tabakas roķis smēķētājs.
- gorāt Stipri kūpēt; smēķēt.
- pussmēķēts Tāds, kas ii iesākts smēķēt, bet nav izsmēķēts.
- pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
- pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
- čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu).
- iepīpēt Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
- iepīpot Uzsmēķēt, arī aizsmēķēt (parasti pīpi).
- ievilkt dūmu uzsmēķēt.
- uzkumzīt uzsmēķēt.
- uzdūmēt Uzsmēķēt.
- uzdūmot Uzsmēķēt.
- uzpīpēt Uzsmēķēt.
- uzpīpot Uzsmēķēt.
- uzvilkt Uzsmēķēt.
- inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids.
- brodnieks Ventilācijas atvere liellopu novietnes jumtā vai virs smēķētavas.
smēķēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV