smēķētājs
smēķētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smēķētājs | smēķētāji |
| Ģen. | smēķētāja | smēķētāju |
| Dat. | smēķētājam | smēķētājiem |
| Akuz. | smēķētāju | smēķētājus |
| Lok. | smēķētājā | smēķētājos |
smēķētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | smēķētāja | smēķētājas |
| Ģen. | smēķētājas | smēķētāju |
| Dat. | smēķētājai | smēķētājām |
| Akuz. | smēķētāju | smēķētājas |
| Lok. | smēķētājā | smēķētājās |
Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
PiemēriLabi gan, ka Anga nav liels smēķētājs.
- Labi gan, ka Anga nav liels smēķētājs.
- Smēķētājs ievilka krietnu dūmu porciju.
- Kādreiz viņš bija kaismīgs smēķētājs.
- Viņa balss bija laiska, tai piemita smēķētāja raupjums.
- Tikmēr smēķētāja ir aizkūpinājusi otru cigareti.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit