suļķis
suļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | suļķis | suļķi |
| Ģen. | suļķa | suļķu |
| Dat. | suļķim | suļķiem |
| Akuz. | suļķi | suļķus |
| Lok. | suļķī | suļķos |
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pīpis, kaļķis, kaļķītis, kaļķenīca, kuļķis, ķuļķene, ķuļķis, suļķis, zuļķis, ķūķis
- komentēt ELMO 2005 4 7 9 30 Njā suļķi tādam var saliet tikai tas , kas var atļauties to nopirkt