kaļķītis
kaļķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaļķītis | kaļķīši |
Ģen. | kaļķīša | kaļķīšu |
Dat. | kaļķītim | kaļķīšiem |
Akuz. | kaļķīti | kaļķīšus |
Lok. | kaļķītī | kaļķīšos |
1.Māla pīpe.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tiešām vecums nāk un smadzenēs sāk nogulsnēties kaļķītis?
- Arī zooveikalā nopērkams speciāls kaļķītis.
- Vecītis katru rītu, kaļķīti sūkdams, aizgāja līdz savai caur ozolu zariem spīdošo saules staru apspīdētajai bišu dravai un čaklajām darbiniecēm papliķēja pa muguru, teikdams “ Ak, jūs manas, čaklās!”
- 2.2. pašvaldības nekustamajos īpašumos " Kaļķīši" ( kadastra Nr. 8070 005 0064) un Rīgas iela 40 ( kadastra Nr. 8070 008 2434), 1 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 0,04 euro par 1 m 2;
- — Moins, vecais, pazīstu, vēl jau tik traks kaļķītis nav.