kaļķis
kaļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaļķis | kaļķi |
| Ģen. | kaļķa | kaļķu |
| Dat. | kaļķim | kaļķiem |
| Akuz. | kaļķi | kaļķus |
| Lok. | kaļķī | kaļķos |
1.Kaļķītis – māla pīpe.
Stabili vārdu savienojumi(Izdilis) kā kaļķis.
- (Izdilis) kā kaļķis apvidvārds, frazēma — saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku
Avoti: LLVV, SLG, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Porcelāna bļodiņā sajauc 5 g dzēsto kaļķu un 20 g smilšu!
- Hipotēze, ka dedzinātie kaļķi varētu tikt lietoti, rada šaubas.
- Līdz 19. gs. sākumam Eiropā javas bija galvenokārt veidotas no kaļķiem.
- Hidrauliskiem kaļķiem m ir robežās 1,7–9,0 [25].
- 13.00 blondīņu gājiens Esplanāde–Basteja parks–Kaļķu iela–Krastmala