kaļķot
kaļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaļķoju | kaļķojam | kaļķoju | kaļķojām | kaļķošu | kaļķosim |
| 2. pers. | kaļķo | kaļķojat | kaļķoji | kaļķojāt | kaļķosi | kaļķosiet, kaļķosit |
| 3. pers. | kaļķo | kaļķoja | kaļķos | |||
Pavēles izteiksme: kaļķo (vsk. 2. pers.), kaļķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaļķojot (tag.), kaļķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaļķotu
Vajadzības izteiksme: jākaļķo
1.joma: lauksaimniecība Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem.
2.Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaļķo augļu koku stumbrus, noņem un sadedzina kaitēkļu ķeramās jostas.
- ● Sausas decembra dienas ir piemērotas, lai kaļķotu augļkoku stumbrus.
- “Kad biju praksē, meliorācijas sistēmā bija nosacījums kaļķot laukus.
- Pirmo reizi kaļķo otrajā, trešajā gadā pēc ābelītes stādīšanas.
- Nokalnē aiz balti kaļķotajiem ābeļu stumbriem viņa redz pamatīgi mūrētos Lejas Liekumus.